Sākumā nedaudz par Pinot Grigio izcelsmi. No nosaukuma vien varētu šķist, ka šeit ir jābūt kādai saistībai ar citām šķirnēm, kam nosaukumā ir Pinot. Šoreiz tiešām tā arī ir. Pinot Grigio ir cēlies no slavenā Pinot Noir. Bet kā?
Gadu no gada, mēģinot kultivēt vienu konkrētu šķirni, jau no senatnes vīnkopji pavairoja vienu un to pašu šķirnes krūmu ar stādu un potzaru palīdzību, tādejādi klonējot līdzīgu iepriekšējam vīnogulājam. Savā ilgstošajā attīstībā vīnogu šķirne Pinot Noir ir piedzīvojusi reizes, kad nevis no cilvēka radīta potzara, bet gan no zemē nokritušas vīnogu sēkliņas ir izauguši jauni vīnogulāji ar radniecīgu DNS, kāds tas ir bijis šo vīnogulāju senčiem. Savukārt, gadsimtiem ilgi vīnkopjiem neskaitāmas reizes klonējot Pinot Noir, tas ir pārtapis neskaitāmos šķirnes klonos – joprojām it kā tas pats Pinot Noir, bet ar niansēs atšķirīgām augšanas īpatnībām, piemērotākām konkrētam vīna reģionam, tā laika apstākļiem, augsnes īpašībām (iedalot augsnes sastāvu trīs līmeņos) un citām īpatnībām, ko vīna pasaulē apzīmē kā teruāru (terroir). Burgundijā, kur gadsimtiem ilgi vīnkopji ir izzinājuši katra vīna dārza īpašo teruāru, tiek lietots vēl precīzāks apzīmējums – climat, jeb īpašais viena vīna dārza klimats – apstākļu kopums, kurš nosaka īpaša vīnogulāja klona izmantošanu un sagaidāmo vīna neatkārtojamo īpatnību. Tieši šeit, Burgundijā, Pinot Noir savā klonēšanas gadsimtiem garajā vēsturē ir piedzīvojis arī dabiskas mutācijas, rodoties, it kā pēc DNS spriežot, identiskām vīnogām, bet ar dažām atšķirīgām īpašībām. Šobrīd pasaulē populārākā Pinot Noir mutācija, kurā tumšās vīnogas krāsas pigmentācija ir daļēji zudusi, ir Pelēkais Pinot. Šīs gaišās vīnogas, ar pelēcīgi iesārtu pigmentāciju tās miziņā, Itālijā un lielākajā daļā pasaules dēvē par Pinot Grigio, Francijā par Pinot Gris, bet vāciski runājošajās zemēs par Grauer Burgunder.
Elzasā, kur to dēvē par Pinot Gris, vīns visbiežāk mēdz būt ar ziedu un pat medus niansēm, tāpēc to darina dažādās salduma pakāpēs, no pilnīgi sausa līdz Vendage Tardive (vēlās ražas) medaini saldam eliksīram, kurā uzkrāts daudz lielāks cukura daudzums, kā būtu nepieciešams vīnogu sulas izrūgšanai un pārtapšanai par vīnu.
Itālijā, kas ir lielākā vīna ražotājvalsts pasaulē, Pinot Grigio no reti sastopamas vīnogu šķirnes Trentino kalnainajā apvidū pagājušā gadsimta septiņdesmitos gados, ir izaudzis par Top 3 audzēto vīnogu šķirni, neskaitot galda vīnu un vīnogas. Tāpat Top 3 ir atrodams Pinot Grigio centrālais vīna klasificētais reģions Della Venezie, atpaliekot tikai no Terre Siciliane – kopējam Sicīlijas klasificētajam reģionam un, saprotams, tālu arī aiz Prosecco. Tas viss noticis pateicoties itāļu vīndaru iegūtajai prasmei mainīties no stipru, koncentrētu baltvīnu ražošanas uz mūsdienīgu, svaigu un atsvaidzinošu vīnu gatavošanu. Mūsdienīgs, manuprāt, ir galvenais Pinot Grigio popularitātes atslēgas vārds, ar to saprotot cilvēku paražu, tradīciju, dzīvesveida un ar to saistīto ēšanas paradumu maiņu. Vairāk svaigu dārzeņu, salātu, vairāk vieglāka ēdiena, suši kultūras izplatība, turpretim samazinoties sātīgu, ar gaļu un smagnējām piedevām piesātinātu maltīšu skaitam, vienkārši un praktiski vīna cienītājiem lika nosvērties par labu svaigiem, atspirdzinošiem, ne tik agresīviem un ne tik piesātinātiem baltvīniem, kā arī svaigiem sārtvīniem. Un šeit ārkārtīgi populārais itāļu Pinot Grigio kopā ar Sauvignon Blanc un Riesling vīniem atrodas starp stabiliem līderiem. Pinot Grigio aizrauj ar svaigo zaļā citrona, citrona miziņas, bumbieru, balto persiku un dzidro ābolu aromātiem un garšu. Interesanti, ka šo noteicošo aromātu un garšas asociāciju augļu saraksts mainās līdz ar konkrēta vīna dārza mikroklimatu un vīndara ieceri. Jo vēsāks klimats un svaigāks vīna stils, jo šie vīnu raksturojošie augļi būs zaļāki – zaļais ābols, zaļais citrons, zaļais bumbieris un citronzāle. Pretpolā – vīnos no siltākiem vīna dārziem un no ilgāk nogatavinātām Pinot Grigio vīnogām vīnos sajutīsiet dzeltenos augļus – dzeltenais ābols, nogatavojies dzeltenais citrons, aprikozes, persiki un nektarīni. Tāpat jāatzīmē, ka prestižākajos vīna dārzos Friuli provincē pie jūras, Pinot Grigio ir viens no tiem vīniem, kuriem piedēvē populāro, bet ar cilvēka maņu neizmērāmo īpašību - mineralitāti, ko šajā gadījumā mēdz apzīmēt arī ar jūtamu sāļuma garšas sajūtu. Vēl tik piebildīšu, ka pateicoties sārti pelēcīgajai vīnogu miziņu krāsai no Pinot Grigio gatavo gan baltvīnu, gan tāpat modē strauji ienākošo viegli iesārteno Pinot Grigio Rosato sārtvīnu, kura tikko jaušamo sārto nokrāsu mēdz apzīmēt ar ļoti blāvu kapara krāsas toni.