Bērnam konflikti ar skolotāju. Neatstāj to bez ievērības!
Attiecības, kas veidojas starp skolotāju un bērnu, ir ļoti nozīmīgas. Skolotājs var kļūt par iedvesmotāju, bet tikpat iespējams, ka nelabvēlīgās attiecībās arī par bērna “gremdētāju”. Konflikti, kas veidojas starp pedagogu un skolēnu, var būt laba mācība, kā pārvarēt pirmās nopietnās grūtības pieaugušo pasaulē. Vecākiem šajā dzīves mācībstundā ir liela nozīmes.
Vecākiem jādodas uz skolu
Veiksmīgai sadarbībai izglītības sistēmā būtu vēlams sadarboties šādiem ķēdes posmiem - bērnam, vecākiem, pedagogam un, ja ir nepieciešams, arī psihologam, sociālajam pedagogam.
Dažkārt vecākiem šķiet - kā gan tas iespējams, ka mājās strīdu ar bērnu nav, bet skolā viņš konfliktē? Liela nozīme ir tam, kāda ir katra individuālā spēja adaptēties stresa vai mainīgos apstākļos, pielāgoties situācijai, izprast notiekošo arī ne pārāk patīkamās situācijās. Ja konflikts noticis, pirms lemt par situāciju, vecākiem ir ārkārtīgi svarīgi aprunāties ar visām iesaistītajām pusēm.
Ja bērns sāk vainot skolotāju vai izteikt par viņu nievājošas piezīmes, vecākiem vajadzētu noskaidrot reālo situāciju, aizejot un aprunājoties ar skolotāju.
Vecākiem ir visgrūtāk ieturēt neitrālu pozīciju, jo ir pavisam dabiski, ka viņi vispirms nostājas sava bērna pusē, turklāt gaišā atmiņā ir arī pašu individuālā skolas laikā gūtā pieredze. Vai vienmēr ir pareizi nostāties tikai savas atvases pusē? Nē! Ja bērns sāk vainot skolotāju vai izteikt par viņu nievājošas piezīmes, vecākiem vajadzētu noskaidrot reālo situāciju, aizejot un aprunājoties ar skolotāju. Līdz situācijas noskaidrošanai atstājiet “kara cirvi” mājās. Bērni mēdz skaidrot notikumus sev par labu, reizēm arī melot, būt pārlieku agresīvi pret skolotāju vai arī iejusties upura lomā.
Neapvienoties ar bērnu pret skolotāju
Jāatzīmē, ka tikai pozitīvas atsauksmes par kādu konkrētu skolotāju arī var būt iemesls vecāku bažām. Iespējams, ka skolotājs nav prasīgs. Ir taču tik patīkami, ja pieaugušie no bērniem neko neprasa! Tikko sākas prasības, pieaug pretestība un nepatika. Iespējams, ka pedagogs, par kuru sūdzējies bērns, ir viens no nedaudzajiem skolotājiem, kurš prasa izpildīt iesākto līdz galam, novākt darbavietu, pildīt mājas darbus, runāt cieņpilnā veidā. Šādā situācijā bērnā var rasties dabiska pretreakcija un vēlme sūdzēties vecākiem, tāpēc katra bērna sūdzība vecākiem ir jāizvērtē.
Vecāks ar savu rīcību bērnam var parādīt, kā risināmi konflikti un ka arī pēc tiem abām strīda pusēm var turpināties lieliska sadarbība.
Nebūtu pareizi vienmēr nostāties tikai bērna pusē, tādējādi apdraudot pedagoga autoritāti. Bērni, kas šādi it kā saņem akceptu no vecākiem apšaubīt pedagoga kompetenci, saņem atļauju uzsākt pretošanos, kas padara viņus varenākus nekā pašus pieaugušos. Tas traucē arī apgūt mācību vielu un kopumā var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz sekmēm un zināšanām kopumā. Tāpēc bērna klātbūtnē vecākiem par skolu un skolotājiem sliktas lietas nevajadzētu runāt! Konflikts ir jārisina, nevis jānotiek karam. Citiem vārdiem – vecāks ar savu rīcību bērnam var parādīt, kā risināmi konflikti un ka arī pēc tiem abām strīda pusēm var turpināties lieliska sadarbība.
Sarunai jāgatavojas
Jāatceras, ka sarunas gaitā ir jāsaglabā savstarpēja cieņa, atceroties, ka veiksmīgā sadarbībā 80% nosaka attiecības un tikai 20% menedžments. Puses viena otrai nedrīkst izteikt personiskus apvainojumus, tāpēc pirms sarunas ir jāapdomā, ko un ar kādu mērķi grasāties teikt. Vai sarunai ar skolotāju notikt skolēna klātbūtnē, lemj pieaugušie. Pirms došanās uz skolu izrunājiet situāciju ar bērnu, uzsvaru liekot uz to, kā viņš jūtas. Atvērt bērnu sarunai palīdzēs vecāku pašu dalīšanās pieredzē par to, kas piedzīvots skolā. Varbūt jums ir bijušas līdzīgas grūtības? Kā tās risinājāt, kā pārvarējāt un galvenais – kā jutāties? Jūtas nevar būt nepareizas, tāpēc drīkst stāstīt gan par bailēm, gan dusmām, ja tādas izjutāt.
Puses viena otrai nedrīkst izteikt personiskus apvainojumus, tāpēc pirms sarunas ir jāapdomā, ko un ar kādu mērķi grasāties teikt.
Ko darīt, ja bērnam tomēr ir taisnība, un skolotāja rīcība nav attaisnojama un korekta? Lieliski, ja pedagogs spēj atzīt savu nodarījumu un vajadzības gadījumā atvainoties. Ja konflikts ir ieildzis un pašu spēkiem nav atrisināms, vēlams griezties pēc palīdzības pie skolas vadības vai, piemēram, sarunā iesaistīt skolas psihologu.
Bērna interešu vārdā jāmēģina panākt sadarbība ar skolas personālu. Risinot konfliktsituācijas, jābūt gataviem uzklausīt atšķirīgus viedokļus, atvainoties, izdomāt rīcības plānu un sekot tā izpildei. Nozīme ir arī vecāku emocionālajai inteliģencei. Atrisināts konflikts bērnam ir pozitīva pieredze, praktisks pierādījums, ka ir iespējams tikt galā ar nepatīkamu situāciju.
Foto: Shutterstock
27. Aprīlis, 2017