Grūtnieces emocijas. Kāpēc tās trako, un kā savaldīt?
Grūtniecības laikā notiek nozīmīgas psiholoģiskas pārmaiņas, kas patiesībā ir ļoti vajadzīgas topošajai mammai, jo palīdz sagatavoties, adaptēties lielajām pārmaiņām. Vecāku statuss, pašas identitāte, attiecības ar dzīvesbiedru, ar savu vēl nedzimušo bērnu un esošajiem, ja ģimenē jau aug bērni... Mazā cilvēka sagaidīšana nozīmē patiešām lielas pārmaiņas visos dzīves aspektos, un jau grūtniecības laikā sieviete piedzīvo emocionālu regresu, kļūst emocionāli jūtīgāka, lai spētu labāk pielāgoties zīdaiņa vajadzībām. “Tomēr sievietes psiholoģiskais stāvoklis grūtniecības laikā ir dinamisks,” saka Laura Valaine un norāda – katrā trimestrī pārdzīvojumi, trauksme un citas emocijas ir atšķirīgā intensitātē, jo lielā mērā sievietes emocionālo stāvokli ietekmē fiziskā labsajūta.
Pirmais trimestris
Patīkamās emocijas – laime, prieks – visbiežāk mijas ar tādām emocijām kā neticība, uztraukums, raudulība. Speciāliste skaidro, ka emocionālās svārstības atkarīgas no vairākiem faktoriem, tostarp grūtnieču nelabuma, arī no tā, vai grūtniecība ir vai nav plānota, no ģimenes atbalsta, finansiālā statusa, dzīvesveida ierobežojumiem, ko var nākties pieņemt grūtniecības dēļ, no sajūtas, ka tiek zaudēta neatkarība.
“Taču jebkurā gadījumā ziņa par grūtniecību nes gan patīkamas, gan nepatīkamas emocijas, neatkarīgi no tā, vai mazulis ir plānots vai ne,” uzsver Laura Valaine.
Viņa piebilst, ka ne vienmēr patīkamās emocijas gūst virsroku, tāpēc “daudzas mammas izvairās paziņot citiem, ka ir stāvoklī, jo parasti cilvēku reakcija ir – o, cik forši! Bet šī sieviete tā nejūtas.”
Speciāliste iesaka būt piesardzīgiem ar vētrainiem apsveikumiem un prieka izpausmēm, lai “apkārtējo emocijas nenomāktu grūtnieci”. Var teikt – o, forši, mēs priecājamies, bet kā tu jūties? “Ja sieviete atzīst, ka nejūtas labi emocionāli, vajadzētu mēģināt izzināt, kas viņu uztrauc, un censties būt blakus un atbalstīt,” saka Laura Valaine.
Tāpat jāņem vērā, ka pirmajam trimestrim piedien gan apātiskums, gan nogurums. Ārste iesaka nepārvērtēt šīs sajūtas un uzreiz nedomāt, ka tā ir depresija: “Pirmajos grūtniecības mēnešos tas viss var būt uz fiziska noguruma fona. Tāpat kā raudulīgums. Pat liela daļa tā saukto stabilo sieviešu kļūst emocionāli labilākas.”
Otrais trimestris
Parasti šis laiks ir mierīgāks, jo pati grūtniecība kļūst rimtāka – nelabumi beidzas, arī lielā noguruma vairs nav, turklāt patīkamās emocijas pastiprina vēdera augšana un pirmās sajūtamās mazuļa kustības.
Nereti šajā periodā grūtnieces ir visaktīvākās, sāk apmeklēt speciālo vingrošanu un ļaujas citām topošo māmiņu aktivitātēm, kas sagādā tīkamas emocijas.
Jāpiebilst, ka psihiskās veselības traucējumi (trauksme, depresija) visretāk parādās šajā trimestrī.
Trešais trimestris
Šis ir laiks, kad nepatīkamās sajūtas visbiežāk atkal atgriežas. Sievietei ir bažas par dzemdībām, kā tas būs, ir satraukums, vai viņa būs pietiekami laba mamma... Rodas daudz dažādu trauksmju, īpaši, kad sieviete dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. “Ir mammas, kas to gaida, bet ir sievietes, kuras no tā izvairās, jo ir satraukums, kas notiks, ja viņas nestrādās. Tāpat šīs nepatīkamās sajūtas un bažas var pastiprināt situācija, kad topošajai māmiņai un viņas partnerim ir atšķirīgi uzskati par dzemdībām – kur laist pasaulē bērnu, kādā veidā, vai partneris piedalās utt.,” uzskaita Laura Valaine.
Nepatīkamās emocijas saistītas arī ar palielinātu fizisku diskomfortu grūtniecības beigu posmā – sāpes iegurņa rajonā, muguras sāpes, bezmiegs, nogurums u. tml.
Speciāliste uzsver, ka šajā laikā īpaši nozīmīga loma ir atbalsta personai, kas var būt blakus grūtniecei: “Svarīgi atrast cilvēku, ar kuru var dalīties savās pārdomās, trauksmē, bet kurš nemāca, kā dzīvot, tikai pasaka: jā, grūtniecēm šādas domas var būt.” Laura Valaine norāda, ka trešajā trimestrī ir būtiski veidot savu sociālo loku, kas varētu atbalstīt arī tad, kad bērns būs piedzimis.
Kā palīdzēt grūtniecei?
- Ieklausīties, kā viņa jūtas, un pieņemt, ka tā var būt!
- Ļaut grūtniecei dalīties arī ar savām nepatīkamajām sajūtām un pārdomām.
- Ieklausīties bažās un trauksmē, par ko grūtniece runā. Katrai topošajai mammai ir lielāks vai mazāks satraukums, jo bērna dzimšana ietver tik daudz nezināmā. Dzīvošana pārmērīgā trauksmē var kaitēt gan mazulim, gan mātei, tāpēc ieklausīties ir patiešām svarīgi.
Atceries!
Trauksmes, baiļu gadījumā labi palīdz dažādas elpošanas prakses gan pirms, gan pēc dzemdībām un arī pašās dzemdībās.
Atpazīsti trauksmi!
Grūtniecības laikā trauksme ir dominējoša starp visiem psihiskās veselības traucējumiem. Sievietei var būt konstanta trauksme, bet tā var izpausties arī kā trauksmainas domas, iekšējs nemiers, elpas trūkumi. “Tā kā trauksmains cilvēks ir arī jutīgāks, trauksmainās grūtnieces biežāk apmeklē speciālistus vai vēršas pie sava ginekologa, jo viņām šķiet, ka kaut kas sāp, kaut kas notiek ne tā,” pauž Laura Valaine. Viņa uzsver, ka grūtniecības laikā topošās mammas ķermenis ir darbā 24/7, un “apkārtējiem ir jānodrošina labi apstākļi, lai mamma var darīt savu darbu. Liela nozīme ir partnerim, draugiem, ģimenei.”
Ja sievietei nav iespēju saņemt tuvinieku atbalstu, viņai pašai jācenšas darīt visu iespējamo, lai justos labi.
Varbūt jāatjauno kontakti ar kādu senu draudzeni, varbūt kādam kolēģim ir bērni, un viņš var sniegt atbalstu. Šim cilvēkam jābūt saprotošam un atbalstošam. Tādam, kurš neizteiks komentārus no sērijas “tā taču ir tikai laime!”.
Kad tiešām jāmeklē speciālists?
Ja satraukums ir pārlieku liels un sieviete tā dēļ nevar vairs normāli funkcionēt. Piemēram, topošajai mammai ir liels satraukums par katru mazāko niansi, viņa jūt sirds pārsitienus jeb sirdsklauves, parādās panika, bažīguma dēļ ir daudz konfliktu, ir paaugstināta nedrošības sajūta, bailes, viņa nespēj uzticēties.
Grūtnieces labi jūt, kad trauksme pārsniedz normālā robežas. Ja nav veidu, kas palīdz atgūt mieru, jāmeklē profesionāla palīdzība.
Atceries!
Tām mammām, kas grūtniecības laikā ir trauksmainākas vai ar depresijas simptomiem, ir lielāks risks piedzīvot pēcdzemdību depresiju. Tāpēc ir būtiski meklēt risinājumu jau pirms dzemdībām.
04. Marts, 2022