Iekārtojam rotaļāšanās vietu mazulim
Kad bērns sasniedz trīs mēnešu vecumu, ir vēlams viņam iekārtot vietu rotaļām. Es iesaku izmantot pasaulē pazīstamās bērnu ārstes Emmijas Pikleres metodes, lai veicinātu bērna prāta un kustību attīstību caur brīvu spēlēšanos. Emmija Piklere ir pārliecināta: bērns, kurš lietas atklāj, patstāvīgi eksperimentējot, iegūst pavisam citas zināšanas, nekā bērns, kuram piedāvāts gatavs uzdevuma atrisinājums.
Spēlēšanās vidi jāiekārto atbilstoši zīdaiņa vecumam, izvietojot tajā vecumam piemērotas rotaļlietas. Vecākiem bērna spēlēšanās procesā nav jāiesaistās, jo bērna spēlēšanās ir pielīdzināma darba procesam, kura laikā bērns pats izdomā, ko ar atrasto mantu, kuru viņš var paņemt un pataustīt, var izdarīt.
Pirmais signāls, ka bērns ir gatavs spēlēties - viņš sāk skatīties uz savām rociņām, celt tās gaisā un pētīt. Tas nozīmē, ka viņu sāk interesēt, kas notiek apkārt. Šāda vecuma bērnam - aptuveni trijos četros mēnešos -, spēlēšanās vieta iekārtota ar minimālu detaļu skaitu, taču tā ir kustību raisoša un izpētes mudinoša vide.
Uz grīdas var noklāt plānu sedziņu, der arī jogas vai tā dēvētais “puzzles” paklājiņš. Apkārt mazulim novietots vai nu pakaviņš vai saritināts pleds, kas izkārtots pakava formā. Bērns guļ pa vidu uz muguras, savukārt abos sānos novietotas dažādas mantas – tām jāatrodas tuvāk pie rociņām, un tā, lai grozot galvu, mazulis tās ieraudzītu. Šāds rotaļāšanās vietas iekārtojums mudina viņu griezt galvu no vienas puses uz otru, lai tās aplūkotu, kā arī veicina kustināt rociņas, plaukstas un pirkstiņus, lai mantas satvertu.
Kad bērns sāk velties, tad nākamais, kas viņu interesē kustību ziņā, ir velšanās ap savu asi, līšana guļus uz vēdera, noturēšanās četrrāpus pozīcijā un rāpošana. Tāpēc laiks no rotaļvietas noņemt pakaviņu un iekārtot plašāku vidi, lai mazuli mudinātu griezties ap savu asi, līst uz priekšu, celties četrrāpus, sēdēt, rāpot, un ar paša spēkiem nonākt pie kārotās mantiņas. Visas rotaļlietas var sākt novietot nedaudz augstāk par grīdu, bet ne pārāk augstu - lai bērns tās var redzēt un arī aizsniegt, ja ņem vērā, ka viņš vēl nerāpo. Šim nolūkam derēs nelieli paaugstinājumi, piemēram, zemas kastes vai pat kastes vāks, uz kā zīdainis var atbalstīties ar rokām un trenēt celt augšā ķermeņa augšdaļu.
Mazulim, kurš prot rāpot, sēdēt un jau cenšas celties stāvus, rotaļu videi jābūt visai plašai – ir jādod iespēju izrāpoties un izkāpelēties. Ja visas rotaļlietas stāvēs vienuviet, bērnam spēlēšanās ātri vien apniks.
Šajā vecumā svarīgi radīt vidi, kurā bērns ir pasargāts no kritieniem, jo viņš paliek arvien kustīgāks un vairāk interesējas par apkārtējo vidi. Telpiskuma izjūtas veidošanai rotaļāšanās laukumā ieteicams ievietot kādus tuneļus, piemēram tuneļi, ko vecāki izveido no tukšām kastēm. No rotaļlietām bērnā vislielāko interesi radīs spainīši un bļodas, piramīdas, uz kurām var uzkrāmēt riņķīšus un pēc tam atkal noņemt, kā arī klucīši, kurus var salikt vienu otram virsū. Dažādu lietu, sīku priekšmetu krāmēšana torņos vai traukos no desmit vienpadsmit mēnešiem ir bērna iecienītākā nodarbošanās.
27. Maijs, 2020