Kā ar bērniem runāt par šoziem gaidāmajām finansiālajām grūtībām?
Ir dabiski, ja vecāks grib pasargāt bērnu no nepatīkamām izjūtām, saka “Rimi bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine. Finansiālu grūtību ziņā tas arī ir labi saprotams – pieaugušajiem negribas, lai bērns satrauktos, tāpēc labākais risinājums var šķist tēmas neapspriešana. Otra galējība ir stāstīt bērnam visu, bez “filtra”, tādējādi it kā rādot dzīves “realitāti”. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu – arī ja runājam par finansiālām grūtībām.
Ja bērnam nesaka neko
Ja ģimenē kāds temats no bērniem tiek slēpts, viņi to jūt, un rodas nedrošības sajūta. Lai arī situāciju pat neizprot, bērni dabiski noskaņojas atbilstoši vecāku emocionālajam stāvoklim.
Atceries!
Bērni sajūt, ka notiek kaut kas slikts, neatkarīgi no tā, vai jūs par to stāstāt vai ne.
Vispirms – saruna vecāku starpā
Ja vecākiem ir finansiālas grūtības vai ir risks nokļūt šādā situācijā, par to vispirms jāizrunājas savā starpā un jāvienojas par rīcības plānu. Pieaugušo uzdevums ir gādāt par bērnu drošību un arī drošības izjūtu. Ja vecāki paši nejūtas droši un nespēj “iekāpt” pieaugušā lomā, nepieciešams meklēt sev atbalsta personu.
Ieklausieties bērnā!
Svarīgi ieklausīties bērna emocijās – kā viņš jūtas un par ko. Tas arī varētu būt sākums sarunai – vecāki var noskaidrot, cik daudz par finansiālajām grūtībām viņš ir dzirdējis un kā šajā sakarā jūtas. Pēc tam pieaugušie var dalīties savās emocijās. Taču situācijai nepieciešams uzreiz likt “rāmi” – jā, ir zināmas grūtības, bet tās tiek risinātas. Bērnam ir jāsaņem ziņa, ka tā ir vecāku atbildība un noteikti nav viņa vaina.
Reālo situāciju vajadzētu izskaidrot mierīgi un nedramatizējot, vairāk – it kā no malas skatoties, nesabiezinot krāsas. Vecāku uzdevums šajā situācijā ir bērnu nomierināt!
Kā veidot sarunu ar bērnu par finansēm
- Atrodiet sarunai īsto laiku.
- Lietojiet vienkāršu, bērnam saprotamu valodu.
- Piedomājiet pie savas ķermeņa valodas, signāliem, ko bērnam nododat neverbāli.
- Esiet atvērti dialogam.
Nevis “mums nav naudas”, bet “uz kafejnīcu iesim retāk”
Trūkuma sajūta rada negatīvu ietekmi uz cilvēka psihosociālo attīstību. Tāpēc ir svarīgi saprast, vai trūkuma sajūta tiešām atbilst realitātei. Nevajadzētu bērnam teikt, ka “mums nav naudas”. Atkarībā no viņa vecuma par šo tēmu var runāt citādi.
- Pirmsskolas vecumā vecāki bērnam ir drošības avots, tāpēc sarunās ar viņiem nevajadzētu iedziļināties finansiālās problēmās. Viņiem to tik un tā būs grūti izprast. Maziem bērniem var paskaidrot, ka uz kafejnīcu tagad iesiet retāk, toties biežāk gatavosiet mājās.
- Sākumskolēnam jau var skaidrot, ka rēķini kļuvuši lielāki, tāpēc no kaut kā jāatsakās, lai pietiktu naudas, ko par tiem samaksāt.
- Pusaudža vecuma bērnus ir būtiski iesaistīt lēmumu pieņemšanā, īpaši, ja tas attiecas uz viņu finansēm, un tam, protams, jābūt saprāta robežās. Būtiski pārrunāt, ka var būt situācijas, kurās jāizvēlas prioritātes un jāatliek kāda vēlme. Nevajadzētu bērnam pārmest, ka viņš tikai tērē naudu, bet nedomā par to, kā vecākiem “savilkt galus”. Tā nav bērna atbildība! Plānot finanses ir vecāku atbildība. Taču noteikti izskaidrojiet bērnam reālo situāciju, esiet uz risinājumiem vērsti.
Kad nevar iepriecināt kā iepriekš
Reizēm pieaugušajiem šķiet, ka bērni būs nepamierināti, ja kaut kā trūks, tāpēc jūtas vainīgi. Vispirms vajadzētu nošķirt savas bažas no tā, kā reāli jūtas bērns. Varbūt kāds jutīsies atvieglots, ka vairs nav jāiet uz pulciņu, vai arī ēdiena gatavošanu izbaudīs kā iespēju pašam ko apgūt vai pabūt visai ģimenei kopā.
Tajā, kā bērns par kaut ko jūtas, liela nozīme ir veidam, kā viņam pārmaiņas tiek pasniegtas. Tāpēc ir tik svarīgi vecākiem vispirms tikt skaidrībā pašiem ar sevi. Atcerieties, ka šis ir tikai tāds periods, tā nav visa dzīve!
21. Oktobris, 2022