Ceļojumu galamērķi Valsts svētku laikā
Par Latviju kā neatkarīgu valsti varam runāt teju 100 gadu ietvaros. Latvijas neatkarību pasludināja 1918. gada 18. novembrī. Taču brīvība nenāca viegli – tā izcīnīta Latvijas Brīvības cīņās, kas norisinājās no 1918. līdz 1920. gadam. Un šīs cīņas nav izolējamas no pārējās Latvijas vēstures. Rudenī vai valsts svētku mēnesī ar ģimeni apmeklējiet muzejus un piemiņas vietas Latvijā, kur Latvijas vēsture skatāma dažādos rakursos un laika posmos.
5 muzeji
1. Kara muzejs. Ja vēlaties izzināt sarežģīto Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši akcentējot 20. gadsimtu, kā laikā latviešu tautai nācās divas reizes izcīnīt savu neatkarību, dodieties uz Kara muzeju. Muzejā izveidotas ekspozīcijas par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām, latviešu piedalīšanos Krievijas 1905. gada revolūcijā, par Pirmā pasaules kara notikumiem, neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu, Atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanu. Muzejā atrodas bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas. Adrese: Rīga, Smilšu iela 20; www.karamuzejs.lv.
2. Ziemassvētku kauju muzejs. Latvijas Kara muzeja nodaļa „Ziemassvētku kauju muzejs” izveidota 2005. gadā. Muzeja teritorijā saglabājušies unikāli Pirmā pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms: blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas – „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.
Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi „Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas”. Vairāk nekā 200 fotogrāfiju, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar Pirmā pasaules kara nocietinājumiem. Adrese: Jelgavas novads, Valgundes pagasts, „Mangaļi”; tālr. +371 28349259. Muzejs atvērts katru dienu 10.00–16.00.
3. Oskara Kalpaka memoriālais muzejs un piemiņas vieta Airītēs. Oskars Kalpaks bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. Tieši viņa komandētā vienība nodrošināja Latvijas Pagaidu valdības pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu, kad Rīgai uzbruka Sarkanā armija. Adrese: Saldus novads, Zirņu pagasts; tālr. 22017465. Muzejs atvērts katru dienu 10.00–17.00.
4. Andreja Pumpura muzejs. 11. novembrī atzīmē Lāčplēša dienu – šī diena simbolizē Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis” pareģoto latviešu tautas varoņa Lāčplēša uzvaru pār Melno bruņinieku. Lai izzinātu sīkāk, ir vērts doties uz Andreja Pumpura muzeju Lielvārdē. Tajā var ne tikai iegūt informāciju par latviešu tautas varoni Lāčplēsi, eposa autoru Andreju Pumpuru, Lielvārdi un Lielvārdes jostu, bet arī pats uz brīdi kļūt par Lāčplēsi, Laimdotu, Andreju Pumpuru, apsiet sev Lielvārdes jostu un, protams, izcīnīt liktenīgo cīņu starp Lāčplēsi un Melno bruņinieku! Adrese: Edgara Kauliņa aleja 20, Lielvārde; tālr. 29322468. Muzejs atvērts: otrdiena–sestdiena 10.00–17.00, svētdiena 10.00–15.00.
5. Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas. Latvijas pirmā Ministru prezidenta un vēlākā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877–1942) dzimtajās mājās „Pikšās” 1993. gadā tika izveidots muzejs. „Pikšas” pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojušas neticamu transformāciju, jo labiekārtota apkārtnes ainava un no jauna uzceltas ēkas, kas bija gājušas bojā vai arī atradās sliktā stāvoklī. Ēkās izvietota ekspozīcija, kas veltīta K. Ulmaņa dzīves gājumam, un bagātīga lauksaimniecībā izmantojamu iekārtu un instrumentu kolekcija. Vairāk informācijas: www.piksas.lv.
Citas piemiņas vietas
Brīvības piemineklis. Ne tikai Rīgā
Ikviens zina un, visticamāk, arī savām acīm redzējis Brīvības pieminekli, kas atrodas Rīgas pašā sirdī, līdzās vecpilsētai un Bastejkalnam. Daudzi no mums tā pakājē valsts svētku dienās noliek ziedus un aizdedz svecītes, taču retais būs dzirdējis, ka Brīvības pieminekļi ir arī citās Latvijas vietās. Viens no tiem ir Raunā pie pilsdrupām. To 1933. gadā atklāja Valsts prezidents Alberts Kviesis. Pieminekļa pamatnē iegravēti vārdi, kas ievīti arī Latvijas himnā, – „Dievs, svētī Latviju”. Viesītes Brīvības piemineklis atrodas Vales kalniņā, Brīvības ielas galā. To rotā uzraksts: „Brīvība – tautas dzīvība”. Savukārt Alojai paredzētais Brīvības piemineklis atrodas Grobiņas novada Kapsēdes kapos, sarkanarmiešu brāļu kapu nodalījumā. Pieminekļa priekšpusē lasāms uzraksts: „Darbs tēvzemes godam, dzīvība – brīvībai”.
Pierastas vietas „citām acīm”
Ikdienā savā pilsētā, ciemā vai mazāk apdzīvotā Latvijas vietā staigājam pa vietām, kas sevī glabā senus noslēpumus. Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, ir vērts uz šīm vietām palūkoties „Latvijas brīvības cīnītāju acīm”. Vai bijāt ievērojuši, ka Rīgā – Slokas ielā, Sudrabkalniņā – ir piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem, jo tur notikušas sīvas kaujas? Savukārt Bolderājas kāpās pie Hapaka grāvja ir Bumbu kalniņš, no kura Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1919. gada 1. novembrī galvaspilsētas atbrīvošanai no bermontiešiem. Un vai maz zinājāt, ka Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta, ir nevis vienkārši akmeņi, bet skaista piemiņas vieta Bermonta cīņās kritušajiem?
Atzīmēšanas vērts ir arī Daugavgrīvas cietoksnis, kas ir lielākais līdz mūsu dienām saglabājies 17. gadsimta nocietinājums Latvijas teritorijā, kas kartē atgādina iespaidīgu sešstaru zvaigzni. 1919. gadā, pateicoties angļu un franču sabiedroto atbalstam, Daugavā stāvošo angļu un franču kara kuģu artilērijai, 9. Rēzeknes kājnieku pulks izcēlās Daugavgrīvas cietoksnī un padzina no tā Bermonta karaspēku.
Ikviens ir dzirdējis vai lasījis par notikumiem Nāves salā (Ķekavas novadā) Pirmā pasaules kara laikā. Taču to ir iespējams arī apmeklēt, lai savām acīm redzētu šo vēsturisko vietu un censtos izprast tā laika notikumus.
Brīvības cīņas ir norisinājušās ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, piemēram, Cēsīs, kur ir vairākas piemiņas vietas, kuras izstaigājot var gūt priekšstatu par gandrīz simts gadus seniem notikumiem, piemēram, par to, kā tika veidotas Skolnieku rotas un kā puišiem veicās, cīnoties par brīvu Latviju.
Ir daudz iespēju, kur un kā izzināt Latvijas tapšanas vēsturi. Lai jums izdodas atrast savējo!
16. Novembris, 2016