5 biežākās kļūdas mazuļa piebarošanā
Pārāk agrīna vai vēlīna piebarošanas uzsākšana
Zīdaiņa piebarošanu vajadzētu sākt ne agrāk par 17 un ne vēlāk par 26 nedēļu vecumu, rekomendē Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrība (ESPGHAN).
Līdz 17 nedēļu vecumam zīdaiņa gremošanas trakts vēl nav gatavs sagremot neko citu kā tikai mātes pienu vai mākslīgo piena maisījumu, ko izvēlas atbilstoši bērna vecumam un veselības stāvoklim.
Pārāk agrīna piebarošanas uzsākšana noslogos mazuļa gremošanas traktu.
Savukārt pārāk vēlu uzsākta piebarošana draud ar sliktu svara dinamiku un uzturvielu deficītu. Piemēram, līdz pusgada vecumam zīdaiņa organismā pakāpeniski samazinās dzelzs rezerves, kas mazulim izveidojušās, vēl esot mammas puncī. Tas nozīmē, ka vajadzīgo dzelzs daudzumu nepieciešams uzņemt, sākot ēst cieto pārtiku.
Pārāk strauja vai pārāk lēna jaunu produktu ieviešana
Mēdz gadīties situācijas, kad vecāki pārāk steidzas mazuļa ēdienkartē ieviest dažādus produktus. Tādā gadījumā bērnam var parādīties gremošanas trakta darbības traucējumi – vēdera sāpes, neregulāra vēdera izejas, gāzu veidošanās un citi. Līdz ar to mazulis jūtas slikti.
Taču var būt arī gadījumi, kad, sasteidzot piebarošanas uzsākšanu, zīdainim rodas alerģiskas reakcijas.
Ja bērnam doti dažādi produkti, ir grūti saprast iemeslus, kas tieši tās radījis.
Savukārt pārāk lēna jaunu produktu ieviešana var atstāt negatīvas sekas, jo, bērnam augot, pieaug arī organisma vajadzība pēc uzturvielām. Ja vecāki novēloti piedāvā, piemēram, dzelzi saturošus produktus, kā gaļu un zivis, mazulim var attīstīties dzelzs deficīta anēmija. Tā ietekmē bērna pašsajūtu, fizisko un garīgo attīstību.
Sāls un cukura pievienošana ēdienam līdz 1–2 gadu vecumam
Gan sāls, gan cukurs ēdieniem, ko uzņem bērns, var tikt piebērti tikai pēc viena gada vecuma, bet labāk to darīt pēc iespējas vēlāk. Ideālā gadījumā – tikai pēc divu gadu vecuma.
Vecākiem un vecvecākiem bieži vien liekas, ka zīdaiņiem paredzētie biezeņi, kam netiek pievienotas garšvielas, nav garšīgi. Taču jāsaprot, ka tā ir tikai viņu pašu izpratne par ēdienu. Mazulītis vēl nezina, kā garšo sāls, cepums vai desiņa,
tāpēc vismaz līdz gada vecumam viņam vajadzētu ļaut izbaudīt produkta īsto garšu!
Sāls agrīna lietošana noslogo nieru un sirds darbību, veicina lielāku patiku pret sāļu garšu dzīves sākumā. Līdzīgi ir ar cukuru. To iekļaut zīdaiņa uzturā nemaz nav vajadzīgs. Saldu garšu ēdienam tikpat labi var piešķirt augļi.
Saldināti dzērieni ūdens vietā
Ūdeni bērna ēdienkartē iekļauj tad, ja viņu baro ar mākslīgo piena maisījumu vai sāk piebarošanu. Līdz gada vecumam piedāvāt padzerties citus dzērienus nav nepieciešams, ja vien zīdainis nav slims.
Tas nozīmē, ka 8 vai 10 mēnešus vecam bērnam nav nepieciešams dot sulu, kompotu vai tēju.
Visticamāk, viņam iepatiksies saldenā dzēriena garša, un pēc tam vecāki varēs tikai konstatēt, ka mazais ūdeni vairs nevēlas dzert. Tāpat saldinātu dzērienu lietošana jau tik agrīnā vecumā provocē zobu emaljas bojājumus un palielina liekā svara attīstības risku. Cukurotu dzērienu lietošana veicinās arī bērna hiperaktivitāti.
Pārmērīgs pedantisms maltītes laikā
Vecākiem un citiem aprūpētājiem jārēķinās, ka, uzsākot piebarošanu, būs nekārtība. Bērns spļaudīsies, pieskarsies ēdienam, sasmērēsies pats un nosmērēs arī apkārtējo vidi. Tas ir normāli! Par to nevajag uztraukties un dusmoties, citādi mazulis turpmāk baidīsies mācīties un izzināt, kāda ir ēdiena konsistence, kā tas smaržo un kas ar to vispār jādara.
Ja pieaugušie par nekārtību ēšanas laikā pārāk stipri pārdzīvos, tas veicinās neveselīgu atmosfēru maltītes laikā.
03. Maijs, 2023