Cukurs un sāls bērna uzturā – pēc iespējas vēlāk un mazāk
Sāls nepieciešams, bet mazās devās
Sāls jeb nātrija hlorīds ir vajadzīgs organismam, lai nodrošinātu normālu tā darbību. Tomēr zīdaiņa vecumā nepieciešamība pēc sāls ir ļoti minimāla. Bērnam pilnīgi pietiek ar to nātrija daudzumu, ko iegūst no mātes piena vai piena maisījuma, ja nav iespējama krūts barošana. Uzsākot piebarošanu, sāls biezeņiem nav jāpievieno.
Jāatceras, ka zīdainis tikai iepazīstas ar jaunām garšām. Nesālīts ēdiens viņam nešķiet pliekans vai negaršīgs, kā tas var likties daudziem pieaugušajiem. Zīdainim nav, ar ko salīdzināt, tāpēc viņš jūt produkta pirmatnējo garšu.
Jāatceras, ka zīdainis tikai iepazīstas ar jaunām garšām. Nesālīts ēdiens viņam nešķiet pliekans vai negaršīgs.
Cik sāls pievienot maza bērna ēdienam?
• līdz 1 gada vecumam bērnam nepieciešams uzņemt līdz 1 gramam sāls diennaktī;
• no 1 līdz 3 gadu vecumam – 1,6–2 gramus diennaktī;
• ap 10 gadu vecumu bērns diennaktī var uzņemt tikpat daudz sāls cik pieaugušais, proti, maksimums 5 gramus.
Sāls pārmērīga lietošana noslogo nieres. Īpaši tas attiecas uz maziem bērniem, kuriem nieru sistēmas darbība vēl nav gatava šādai slodzei.
Sāls pārmērīga lietošana noslogo nieres. Īpaši tas attiecas uz maziem bērniem, kuriem nieru sistēmas darbība vēl nav gatava šādai slodzei. Pēc viena gada vecuma sāls var tikt pievienots bērna uzturam, taču jāatceras par mērenību. Sāls tiek patērēts mazāk, ja to pieber produktam uz tā gatavošanas beigām.
Ir jāuzmanās ar sālītām uzkodām, piemēram, sālītiem riekstiņiem, krekeriem, čipsiem, kas satur ļoti daudz sāls. Piemēram, apēdot 20 gramus sāļo cepumu, bērns jau uzņems sāls dienas normu.
Ieskatam:
baltmaize satur 1g sāls uz 100 gramiem;
rudzu maize – 1,25 g sāls;
siers – 4 g sāls;
čipsi – 4,5 g sāls;
sāļie krekeri – 4,5 g sāls;
sāļās standziņas – 5,5 g sāls.
Saldviela cukurs. Drīkst lietot, bet vai vajag?
• Cukuru bērna ēdienam var pievienot, kad mazais ir sasniedzis viena gada vecumu. Tomēr “var” nebūt nenozīmē, ka tas ir obligāti jādara. Speciāli pieradināt bērnu pie cukura un saldās garšas nav nepieciešams.
• Ēdienu var saldināt, neizmantojot cukuru tīrā veidā, bet pievienojot ēdienam žāvētas un svaigas ogas, augļus, tējkaroti ievārījuma. Putrai vai bezpiedevu jogurtam var piebērt karotīti cukura, bet saldāki šie ēdieni būs arī tad, ja pieliksiet tikai pusīti tējkarotes.
Ēdienu var saldināt, neizmantojot cukuru tīrā veidā, bet pievienojot ēdienam žāvētas un svaigas ogas, augļus, tējkaroti ievārījuma.
• Līdzīgi kā ar sāli, īpaši jāuzmanās no jau gataviem produktiem – cepumiem, konfektēm, jogurtiem vai saldējuma. Tieši ar šiem produktiem bērni uzņems visvairāk cukura, turklāt bieži vien ne vecāki, ne bērni neapzinās, cik daudz cukura ir šādos produktos.
• Bērna prasības pēc cukura, pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, ir 5% no kopējā uzņemtā enerģijas daudzuma, tas nozīmē, ka trīs gadus vecam bērnam cukura dienas norma ir trīs tējkarotes.
• Plānojot dienas ēdienkarti, vecākiem der atcerēties, ka tādos ikdienā populāros produktos kā saldināts jogurts 100 ml ir divas tējkarotes cukura, bet trīs cepumi satur trīs tējkarotes cukura. Viens vidēja izmēra saldējums var saturēt līdz pat piecām tējkarotēm cukura. Proti, apēdot vienu našķi dienā, bērns jau saņem maksimālo cukura devu.
• Kāpēc pārlieku daudz cukura ir slikti veselībai? Pārmērīga cukura lietošana veicina liekā svara pieaugumu, aptaukošanos, cukura diabētu, sirds asinsvadu slimību un vēža attīstību!
• Gan bērniem, gan pieaugušajiem noteikti ir vērts iemācīties izjust īstās produktu garšas!
03. Augusts, 2018