Kā bērnam no mazām dienām mācīt ēst dārzeņus un augļus? Padomi un 2 receptes

“Viens no vecāku bieži uzdotajiem jautājumiem ir par bērna “pieradināšanu” ēst dārzeņus un augļus,” teic Rimi Bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina, “Vecāki pat dažkārt saka, ka viņu bērnam dārzeņi negaršo vispār”. Kā šos produktus pasniegt, lai tie mazulim iegaršotos un tiktu apēsti vairāk?

Augļu un ogu iekļaušana bērna ēdienkartē

Mazāk grūtību ir ar ogu un augļu iekļaušanu bērna ēdienkartē – pat ja kādas ogas vai augļi mazulim negaršo, vienmēr atrodas vairāki, kas tīk un kas kļūst par regulāru uzkodu. Ogu trūkums gan ir tas, ka Latvijā tās ir sezonāla produktu grupa. Gan augļus, gan ogas ideāli piedāvāt kā papildinājumu brokastīm vai launagam, kombinējot ar putrām, biezpienu, gatavojot smūtijus vai ievārījuma vietā pasniedzot ar pankūkām.

Vecāks apgalvo: bērnam dārzeņi negaršo!

Vecāki mēdz sūdzēties par to, ka bērni pavisam nelabprāt ēd dārzeņus, izvairās no tiem vai ēd ļoti ierobežotu dārzeņu klāstu. Salīdzinoši bieži pie uztura speciālistiem vecāki vēršas pat ar šādu paziņojumu: mans bērns neēd dārzeņus, bērnam negaršo dārzeņi. Ko darīt?

Mēdz būt tā, ka vecāki pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem bērnam dārzeņus pārstāj piedāvāt. Piemēram, bērns ir atteicies pagaršot papriku vai pēc pagaršošanas pateica, ka to neēdīs. Pēc pāris šādiem mēģinājumiem vecāki vairs neuzstāj, jo “bērns neēd”. Taču jāatceras: bērni nereti atsakās no jauniem, nezināmiem produktiem, tāpēc jauni produkti, lai pie tiem pierastu, ir jāpiedāvā pagaršot vismaz 8-15 reizes! Tāpat jāpatur prātā, ka, piemēram, burkāns var negaršot termiski apstrādāts, bet svaigs ļoti garšot. Var negaršot arī rīvēts, taču labprāt ēdīs, ja piedāvās to grauzt.

Dārzeņu iekļaušanas uzturā rīcības plāns

Piedāvāt visdažādākos dārzeņus. Lai bērns ēstu dārzeņus, tie jāpiedāvā visplašākajā klāstā, sākot ar burkāniem un visdažādākajiem kāpostiem, beidzot ar kāli, selerija kātu un baklažānu.

Piedāvāt pagaršot, bet nespiest ēst. Lai bērns pierastu pie jauna dārzeņa savā ēdienkartē, to var nākties piedāvāt pat astoņas līdz piecpadsmit reizes! Ir ļoti svarīgi vienkārši to piedāvāt, nevis spiest ēst, pretējā gadījumā ar konkrēto produktu var saistīties negatīva pieredze, asociācijas.

Dārzeņi jāēd visai ģimenei. Visus bērnam piedāvātos dārzeņus ir jāēd arī vecākiem, lai nesanāk tā: bērnam tos liek ēst, taču vecāki paši neēd. Arī šajā jomā vislabāk uz bērnu iedarbojas vecāku piemērs!

Kā dārzeņus pasniegt, lai tos apēstu vairāk

Aicinājums vecākiem: virtuvē eksperimentējiet! Piemēram, gatavojot kotletes, var pievienot rīvētu kabaci, burkānus vai ķirbi. Ja bērns atsakās no svaiga vai vārīta ziedkāposta, var pagatavot ziedkāpostu plācenīšus vai ziedkāpostu steiku. Zupas ir ideāls ēdiens, kur “ieslēpt” visdažādākos dārzeņus, piemēram, kāli, seleriju, sīpolu un ķirbi.

Nereti vecāki sūdzas, ka bērns ir ar mieru apēst sagrieztu gurķi vai burkānu, bet ja gurķis ir salātos kopā ar citiem produktiem, atsakās ēst. Jā, bērniem patiesi pastāv šāda īpatnība – itin bieži mazie ēdāji grib zināt, no kā sastāv konkrētais ēdiens un ja ēdienā ir pārāk daudz sastāvdaļu, var atteikties no tā vispār. Labs veids, kā veidot bērna izpratni par to, ka viens produkts var tikt izmantots daudzos ēdienos un dažādos veidos, ir iesaistīt bērnu ēst gatavošanas procesā. Piemēram, aicināt nomazgāt un sagriezt dārzeņus, veidot plācenīšus vai kotletes u.tml. Šādā veidā bērns ievēros: tā pati paprika, ko bērns parasti ēd sagrieztu strēmelēs, var tikt sagriezta kubiņos un ielikta salātos. Starp citu, parasti, ja bērns ēdienu ir gatavojis, labprāt to arī apēd.