Kad un ar ko vislabāk sākt piebarot mazuli?

Kad sākt?
Zīdainim pēc sešu mēnešu vecuma sāk samazināties dzelzs krājumi organismā, līdz ar to šis ir brīdis, kad bērnu sākt iepazīstināt ar papildu maltīti. To var darīt arī agrāk – no četru mēnešu vecuma, kas var mazināt risku, ka bērnam būs alerģiska reakcija uz kādu no piedāvātajiem pārtikas produktiem*. Taču vecākiem jāvērtē, vai mazulis ir gatavs ēst kaut ko citu, turklāt no karotītes. Pirmās piebarošanas reizes noteikti nav kā pilnvērtīga ēdienreize – pat, ja mazais apēdis tējkaroti ēdiena, tik un tā bērnam jāpiedāvā mammas pienu vai piena maisījumu. Jāņem arī vērā, ka mazuļa piebarošana nenozīmē atsacīšanos no zīdīšanas. Savukārt, ja bērns no biezeņa atsakās, nekādā gadījumā nevajag viņu piespiest ēst vai censties ēdienu “iemānīt”, lai nerastos negatīva pieredze par papildu uzturu. Piebarojumu var mēģināt piedāvāt pēc pāris dienām, lai mazuļa interese par šo “citādo” ēdienu rodas dabiski. Ja bērnam nepatīk biezenis, tad pie jaunām garšām var radināt arī, izmantojot bērna vadīto ēšanu. Tas ir, ja mazulis prot satvert rotaļlietas, tad viņam var piedāvāt gabaliņu novārīta dārzeņa. Piebarojot bērnu, viņu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, jo mazais var aizrīties – ne tikai ar ēdiena gabaliņiem, bet arī ar biezeni.

Ja bērnam nepatīk biezenis, tad pie jaunām garšām var radināt arī, izmantojot bērna vadīto ēšanu. Tas ir, ja mazulis prot satvert rotaļlietas, tad viņam var piedāvāt gabaliņu novārīta dārzeņa.

Cik daudz jāapēd?
To, kādai mazuļa ēdienkartei jābūt sešos vai septiņos mēnešos, vai kādā citā konkrētā vecumā, ir grūti viennozīmīgi pateikt. Tas ir individuāls jautājums – cits papildēdienu kāros vairāk un mammas pienu mazāk, cits turpretī ilgu laiku primāri var izvēlēties tieši mammas pienu. Un nav nekas slikts, ja mazulim desmit mēnešu vecumā galvenais uztura avots joprojām ir mammas piens! Maltītes apjoms, ar ko mazulim pietiek vienā ēdienreizē, arī ir atšķirīgs, taču tas ir minimāls. Ja pieaugušajam vienā ēdienreizē jāapēd tik liela porcija, cik aptuveni var satilpt abās saujās kopā, tas pats attiecas uz bērnu. Un mazuļa saujiņa, zināms, nav liela. Par sešus mēnešus veca zīdaiņa pilnvērtīgu ēdienreizi var uzskatīt 3-4 tējkarotes biezeņa.

Kurus dārzeņus izvēlēties?
Pirmajam piebarojam jābūt tādam, ar ko bērna gremošanas sistēma viegli var tikt galā. Tāpēc vislabāk sākt ar termiski apstrādātiem dārzeņiem. Izcili, ja var izvēlēties Latvijas sezonālos dārzeņus, taču ne vienmēr tas iespējams, īpaši ziemas un pavasara sezonā. Šobrīd no Latvijas dārzeņiem pieejamas saknes, taču tās labāk nepiedāvāt mazulim kā pašus pirmos dārzeņus, jo ir diezgan specifiskas un var izsaukt alerģiju. Vislabāk kā pirmo dārzeni piedāvāt kabaci vai cukini, vai brokoli. Iedod pusdienlaikā mazajam pagaršot pustējkaroti kādu no šiem dārzeņiem, tvaicētā un sasmalcinātā putriņā. Tad dienas laikā mazo pavēro, vai ir kādi izsitumi vai ir šķidrāka un biežāka vēdera izeja, vai bērns jūtas labi? Ja viss ir kārtībā, tad nākamajā dienā var iedot jau par tējkaroti lielāku porciju. Ja nedēļu bērns ēdis kabaci un nav novērots, ka produkts bērnam būtu radījis diskomfortu, tad nākamajā nedēļā pēc šādas shēmas var piedāvāt jau citu dārzeni, piemēram, brokoli. Ja arī to pieņem labi, tad šos dārzeņus var sākt miksēt kopā, ar laiku pievienojot arī ķirbi, ziedkāpostu un saknes - burkānu vai kāli. Kartupeļus var sākt piedāvāt aptuveni no sešu mēnešu vecuma, pākšaugus krietni vēlāk - vēlams pat pēc pusotra gada vecuma.
Ir māmiņas, kas pirmajā papildu maltītē piedāvā augļus, piemēram, banānu, tomēr tas nav pareizi. Bērnam, protams, tie labāk garšos, jo ir saldi, gluži kā mātes piens, bet var gadīties, ka, iepazinis saldo augļu garšu, viņš atteiksies ēst dārzeņus. Augļus var sākt piedāvāt, ja ir sezona konkrētajam auglim un ogām, un mazais ir jau iepazinis dārzeņu pasauli. Kā arī jāņem vērā, ka auglis un ogas nebūs pilnvērtīga ēdienreize, bet drīzāk bērna iepazīšana ar dažādo garšu pasauli.

Kādai mazuļa ēdienkartei jābūt sešos vai septiņos mēnešos, vai kādā citā konkrētā vecumā, ir grūti viennozīmīgi pateikt. Tas ir individuāls jautājums! Un nav nekas slikts, ja mazulim desmit mēnešu vecumā galvenais uztura avots joprojām ir mammas piens!

Laiks putrām
Nākamā ēdienreize pēc dārzeņu ieviešanas bērna uzturā, ir brokastu graudaugu putra. Pēc tāda paša principa - lēnām un pamazām, pa vienai karotītei dienā, vērojot mazuļa reakciju. No putrām izvēlēties tos graudaugus, kas nesatur glutēnu, piemēram, rīsu. Auzu pārslas nesatur glutēnu, tomēr ražošanas procesā bieži vien var būt glutēna piesārņojums (tas norādīts uz produkta iepakojuma). Putra jāpagatavo tā, lai tā būtu tumīga, nevis graudaina, un bērnam viegli norijama, un līdz brīdim (8-9 mēneši), kamēr mazulis nav iepazīstināts ar govs piena produktiem, vārīt to uz ūdens bāzes. Kad zīdainis sasniedzis sešu mēnešu vecumu, var sākt piedāvāt arī glutēna saturošu graudaugu putru, tomēr jābūt īpaši uzmanīgam, ja zināms, ka ģimenē kādam bijusi vai ir alerģiska reakcija uz kviešiem vai ir celiakija. Lieliski, ja bērnam sarūpē arī savu karotīti – lai viņš var piedalīties ēšanas procesā!

Vislabāk - trusis un tītars
Tā iemesla dēļ, ka sešu mēnešu vecumā mazulim sāk sarukt dzelzs daudzums organismā, šajā vecumā viņam sākt piedāvāt gaļu (ātrāk nē). Tomēr, ja ar piebarojumu neesat steigušies, tad mazulim vispirms jāiepazīst dārzeņi un graudaugi. Tikai tad, kad bērns neatsakās no graudaugiem un dārzeņiem, kā nākamo jauno produktu viņa pusdienu maltītē var piedāvāt gaļu, proti, pievienojot to pie jau iepazīto dārzeņu biezeņa. Zīdaiņiem vispiemērotākā gaļa, ar ko sākt piebarojumu, ir tītara un truša gaļa, jo tā garšas ziņā ir ļoti maiga un arī viena no diētiskākajām, jo nesatur daudz tauku. Protams, vēlāk var piedāvāt arī vistas, liellopa un cūkas gaļu. Ņem vērā - ja bērnam ir alerģiska reakcija uz olu baltumu, tad mēdz būt alerģija arī no vistas gaļas, bet, ja no govs piena, tad uz alerģijas saasināšanās brīdi, labāk atteikties no liellopu gaļas.

Piena produkti
Pirms mazuļa uzturā tiek ieviests govs piens (to iesaka ne ātrāk kā pēc gada vecuma), vispirms ar šo produktu jāiepazīstina, piedāvājot mazulim skābpiena izstrādājumus. Kad tos piedāvāt, atkarīgs no tā, kā bērnam sokas ar piebarojuma uzsākšanu un cik ēdienreižu ieviests papildu zīdīšanai, taču ne ātrāk, kad bērns sasniedzis astoņu mēnešu vecumu. Viena no biežākajām kļūdām, ko vecāki pieļauj, sākot piedāvāt bērnam skābpiena produktus - pasniedz maltītē saldinātu jogurtu un biezpiena sieriņus. Jo vēlāk saldinātos produktus piedāvā, jo labāk, turklāt alerģisku reakciju šajā gadījumā var izraisīt nevis govs piens produkta sastāvā, bet gan saldinātāji. Skābpiena produkti, ar kuriem sākt iepazīstināt mazuli, ir - kefīrs, biezpiens un jogurts bez piedevām. Garšu var padarīt bērnam patīkamāku, pieliekot klāt kādu saldu augli, piemēram, banānu vai bumbieri.

Nepieradini bērnu pie našķošanās starp ēdienreizēm, piemēram, ar cepumiem vai maizi. Nav pareizi, ja brīžos, kad bērns niķojas vai raud, kā nomierinošu vai garlaicību izkliedējošu līdzekli piedāvāt ēdienu.

Garšvielas nevajag!
Vecākus uztrauc, vai dārzeņu biezenis bez jebkādām garšvielām mazulim maz garšos. Ik viens produkts, kas tiek piedāvāts kā piebarojums mazulim, ir jauna garša, viņš nemaz nezina, ka var garšot arī citādāk. Līdz ar to biezenis bez sāls viņam šķitīs pieņemami. Mazuļa ēdienam nevajag pievienot garšvielas, vismaz līdz bērna gada vecumam atturēties gan no sāls, gan citām specifiskām garšvielām. Savukārt garšaugiem - lociņiem, dillēm, pētersīļiem un citiem - piemīt intensīva un specifiska garša, līdz ar to no šāda ēdiena bērns var atteikties. Lai mazais tiešām ēstu savu maltīti, ar garšu pārbagātināšanu nevajag pārspīlēt. Ēdienam patīkamu garšu var piešķirt sviests, taču tas ir gatavots no govs piena. Ar govs piena produktiem bērnu ieteicams sākt iepazīstināt bērnu ne ātrāk kā ap astoņu mēnešu vecumu. Ja nepamana alerģiskas reakcijas no skābpiena produktiem, ēdieniem var pievienot arī sviestu. Kā piedeva maltītei var būt arī olu dzeltenums, ko var pievienot putrai. Bet tik sātīgai maltītei bērns būtu gatavs arī ne ātrāk kā pēc astoņu mēnešu vecuma. Savukārt olu baltumu pirms bērna pirmā gada sasniegšanas piedāvāt nevajadzētu, jo tam ir augstāka alerģiskas reakcijas iespējamība. Līdzīgi ir ar zivīm. Tās, protams, ir vērtīgas, satur omega taukskābes un D vitamīnu, tomēr var izraisīt spēcīgu alerģisku reakciju. Šī iemesla dēļ ar zivs ieviešanu bērna ēdienkartē steigties nevajag, un kā pirmo izvēlēties tvaicētu balto zivi, nevis sarkano, piemēram, lasi vai foreli.

Gatavā pārtika - jā vai nē?
Tas ir lielisks risinājums mammām, kuras ar bērnu labprāt uzturas ārpus mājas un ne vienmēr var paspēt sagatavot bērnam maltīti. Bērnu pārtikas ražošana tiek stingri uzraudzīta, līdz ar to bērnu pārtikas zīmoli, kas pazīstami arī Latvijā, garantē, ka viņu ražotajā pārtikā nav nekā bērna veselībai nevēlama vai bīstama. Tāpēc dārzeņu un augļu biezenīši, kas nopērkami burciņās, ir labs palīgs vecākiem situācijās, kad tiešām nav laika maltītes gatavošanai. Taču atceries, ka vislabākais ēdiens ir tas, ko gatavojuši paši vecāki, turklāt maldīgs ir uzskats, ka tas aizņem daudz laika.

UZZIŅAI!
* Mazuļa piebarošana ar papildu maltīti jāsāk lēnām, jo vispirms bērns tiek iepazīstināts ar jaunu garšu un pieradināts pie domas, ka uztura jomā ir vēl kas cits, ne tikai mātes piens. Ne vienmēr zīdainis papildu ēdienu uztver ar prieku – ne četros, ne sešos mēnešos. Vecākiem par to nav jāsatraucas – galvenais ir nespiest bērnu ēst.
* Mazulim vienā ēdienreizē var pietikt ar 3-4 tējkarotēm biezeņa vai putras. Pat, ja jāgatavo mazā apjomā, ieteicams bērnam pasniegt svaigu, tikko gatavotu maltīti, kas nav vairākas dienas turēta ledusskapī vai saldētavā.
* Kad mazais jau sēž, viņš labprāt var gribēt ēdienu ēst pats, un to var piedāvāt pirkstiņa izmēra gabalos. Piemēram, novārītu dārzeni, kas sagriezts standziņās. Cietāka pārtika palīdz attīstīties mutes muskuļiem, kas veicina runas attīstību.
* Kad uzsāc piebarot mazuli, atceries pēc maltītes vai starp ēdienreizēm piedāvāt padzerties ūdeni.
* Nepieradini bērnu pie našķošanās starp ēdienreizēm, piemēram, ar cepumiem vai maizi. Nav pareizi, ja brīžos, kad bērns niķojas vai raud, kā nomierinošu vai garlaicību izkliedējošu līdzekli piedāvāt ēdienu.

Foto: Shutterstock

*European Academy of allergy and clinical immunology "Food allergy and Anaphylaxis Guidelines", 2014