Kam nepieciešami probiotiķi, un kam - prebiotiķi
Lai mikrobioms spētu darboties, ir nepieciešami labvēlīgi apstākļi gan mikrofloras izdzīvošanai, gan tās pabarošanai. Te nu mēs nonākam pie diviem svešvārdiem, kuru jēga bieži tiek jaukta – probiotiķiem un prebiotiķiem.
Ko tie nozīmē, stāsta sertificēta uztura speciāliste, Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina.
Probiotiķi mūsu vēderā
Probiotiķi ir nepatogēnās baktērijas un citi mikroorganismi, kuriem piemīt antagonista (nomācoša) ietekme uz patogēniem mikroorganismiem. Patogēnās baktērijas ir tās baktērijas, kas var izraisīt infekcijas, zarnu mikrofloras traucējumus un dažādu slimību attīstību. Tas nozīmē, ka probiotiķi labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu un organisma veselību kopumā.
Māmiņām vērts atcerēties, ka, bērnam piedzimstot, viņa gremošanas trakts ir praktiski sterils, tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt barošanu tieši ar mātes pienu.
Probiotiķi ir dzīvi mikroorganismi, kuri var būt pārtikas produktu, medikamentu vai uztura bagātinātāju sastāvā. Visbiežāk izmantojamie probiotiķu celmi ir laktobaktērijas (lat. Lactobacillus) un bifidobaktērijas (lat. Bifidobacterium). No citiem mikroorganismiem izmanto dažus zarnu nūjiņa celmus (lat. Escherichia coli), kā arī izmanto raugu sēnes no Saccharomyces dzimtas (lat. Saccharomyces cerevisiae).
Māmiņām vērts atcerēties, ka, bērnam piedzimstot, viņa gremošanas trakts ir praktiski sterils, tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt barošanu tieši ar mātes pienu. Tas ir pamats tālākai gremošanas trakta veselīgai attīstībai.
Situācijā, kad bērna ēdināšana ar mātes pienu nav iespējama, vai ir jāsāk dot papilduzturs, nepieciešams rūpīgi izvēlēties pārtikas produktus, kas tiek piedāvāta bērniem. To sastāvā jābūt gan nepieciešamajām uzturvielām - vitamīniem, minerālvielām un arī probiotiķiem. Tas pārsvarā attiecās uz piena maisījumiem, bet ir arī sulās un putrās.
Funkcionālā pārtika
Produktus, kas satur probiotiķus, var saukt par funkcionālu pārtiku. Proti, tā ir pārtika, kas satur bioloģiski aktīvās vielas un pozitīvi iedarbojas uz cilvēka organismu.
Probiotiķu iedarbība uz cilvēka organismu:
- uzlabo imūnās sistēmas darbību;
- samazina laktozes nepanesamību, jo baktēriju fermenti tievajā zarnā sašķeļ laktozi un piena cukuru, nodrošinot to labāku uzsūkšanos;
- aizsargā no resnās zarnas vēža;
- pazemina holesterīna līmeni;
- aizsargā no infekcijām, piemēram, ar antibiotiķu lietošanu saistītu caureju,
- samazina iekaisumu,
- uzlabo minerālvielu uzsūkšanos,
- novērš bīstamo baktēriju savairošanos stresa apstākļos.
Bieži sastopams, ka skābpiena produktiem pievieno papildus noteiktās cilmes probiotiķus. Vērts atcerēties, ka skābpiena produkti paši par sevi arī satur Lactobacillus baktērijas. Probiotiķus satur, piemēram, arī skābēti kāposti, skābpiena produkti - jogurts, kefīrs, kā arī marinēti gurķi bez etiķa, miso zupa. Lietojot šādus dabīgus pārtikas produktus, būtiski var uzlabot gremošanas trakta un organisma veselību kopumā. Jāatgādina, ka līdz 4 – 6 gadiem tādus produktus kā skābēti kāposti, marinēti gurķi dot nav ieteicams.
Prebiotiķi baro probiotiķus
Prebiotiķi, savukārt, ir vielas, kas kalpo kā pārtika zarnu mikroflorai. Prebiotiķus cilvēka organisms nesagremo, neizmanto kā enerģijas avotu un tie neuzsūcas augšējā gremošanas traktā, taču tiek fermentēti resnajā zarnā, pateicoties tā mikroflorai.
Ir pierādīts, ka prebiotiskās īpašības piemīt oligosaharīdiem, monosaharīdiem (ksilīts, sorbīts), laktulozei, polisaharīdiem (tādiem kā celuloze, hemiceluloze, pektīnvielas, dekstrīns, inulīns utt.), lecitīns, taukskābes (EPS) un organiskās taukskābes.
Šīs vielas ir sastopamās augļos, dārzeņos, graudaugos, pākšaugos, riekstos un sēklās, tāpēc jāatceras, lai labās baktērijas dzīvotu un vairotos mūsu gremošanas traktā bez probiotiķu lietošanas ir svarīgi nodrošināt organismu ar pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu, lai tiktu uzņemtas vielas, kas kalpo kā ēdiens mūsu labām baktērijām.
Foto: Shutterstock.com
26. Janvāris, 2018