Vai bērnam ir papildus jādod uztura bagātinātāji?
Bieži vien vecāki, uztraucoties par bērna imunitāti, papildus ikdienā uzņemtajam uzturam lemj par labu vitamīniem, minerālvielām jeb uztura bagātinātājiem. Diemžēl novērots, ka reti vecāki konsultējas ar savu ģimenes ārstu vai pediatru par šo preparātu lietošanas nepieciešamību.
Kāds ir sabalansēts uzturs
Adekvāta vitamīnu un minerālvielu uzņemšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu normālu bērna augšanu un attīstību. Ja bērni ēd daudzveidīgi, sabalansēti un veselīgi, tad papildus lietot uztura bagātinātājus nav vajadzības. Vecākiem jāseko līdzi, lai bērnu ikdienas uzturā būtu iekļautas visas pārtikas produktu grupas:
- lai katru dienu bērns ēd dārzeņus un augļus;
- lai katrā pamata ēdienreizē bērns ēd graudaugus, piemēram, griķus, auzas, rīsus, grūbas vai kartupeļus;
- lai bērns uzņem atbilstošu olbaltumvielas saturošu produktu daudzumu, piemēram, gaļu, zivis, olas, biezpienu, sieru vai pākšaugus.
Turklāt, ja šīm maltītēm ikdienā papildus vēl pievieno augu eļļu un sviestu, tad nav pamata uztraukties, ka bērna ēdienkartē kā trūktu.
Izņēmums – D vitamīns
Izņēmums, ar ko būtu jāpapildina ikviena cilvēka ēdienkarte, ir D vitamīns, jo tā deficīts ir raksturīgs mūsu platuma grādos dzīvojošiem. D vitamīns tiek sintezēts ultra violeto staru ietekmē, līdz ar to tā sintēze mums ir ierobežota. Ar pārtiku D vitamīnu var uzņemt, uzturā lietojot tādus pārtikas produktus kā lasis, siļķe, olas dzeltenums, piens, specializēti bagātināti pārtikas produkti.
Adekvāta vitamīnu un minerālvielu uzņemšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu normālu bērna augšanu un attīstību
Kad tomēr uztura bagātinātāji ir nepieciešami
Tomēr ir situācijas, kad uztura bagātinātāji būtu rekomendējami. Ir noteiktas bērnu grupas, kuras ir vairāk pakļautas uzturvielu deficītam, tāpēc šeit būtu noteikti jāaizdomājas par nepieciešamību papildus uzņemt uztura bagātinātājus, pirms tam noteikti konsultējoties ar ģimenes ārstu, lai piemeklētu atbilstošu devu. Tas ir gadījumā, ja bērns ēd ļoti vienveidīgu pārtiku, ierobežotu produktu klāstu vai ievēro specifisku diētu, piemēram, ir veģetārietis, vegāns. Šajā gadījumā noteikti ir jāseko līdzi tādu uzturvielu uzņemšanai kā kalcijs, D vitamīns, dzelzs, B12 vitamīns un esenciālās jeb neaizvietojamās taukskābes. Ja bērns ir veģetārietis vai vegāns, viņš ir pakļauts lielam uzturvielu deficīta riskam, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē uzņemto uzturvielu daudzums. Šādā gadījumā iztrūkstošos elementus organismam nepieciešams papildus dot ar uztura bagātinātājiem, ja ar pārtiku šīs vielas nav iespējams uzņemt.
Tāpat bērniem, kuriem ir nepieciešams ievērot specifisku pārtikas produktu izslēdzošu diētu, kad no uztura tiek izņemts iespējamais pārtikas alergēns kādas uzturvielas nepanesamības dēļ, piemēram, govs piena olbaltumvielu nepanesība, ir jāseko, lai nerastos vairāku uzturvielu deficīts – kalcija, D vitamīna un olbaltumvielu. Ja bērnam uz ilgstošu laiku no ikdienas uztura ir jāizslēdz visi piena produkti, tad papildus ir jālieto kalciju saturoši preparāti, par atbilstošu devu konsultējoties ar ģimenes ārstu. Kalciju var uzņemt papildus, lietojot arī tādus produktus kā tahīni (sezama sēklu pasta), sardīnes, sojas pienu un citus, kas ir speciāli bagātināti ar kalciju.
Parasti multivitamīni satur universālās devas, kas pie izteikta kāda vitamīna vai minerālvielas trūkuma vai deficīta var būt pārāk mazas, līdz ar to tie nebūs efektīvs veids
Varbūt multivitamīnus?
Reizēm vecākiem ir kārdinājums bērna uzturu papildināt ar multivitamīniem, kas satur visai plašu minerālvielu un vitamīnu klāstu. Tomēr, domājot par multivitamīnu un minerālvielu kompleksu lietošanu ikdienā, jāteic, ka tomēr nav pietiekami daudz pierādījumu, kas pamatotu to efektivitāti. Parasti multivitamīni satur universālās devas, kas pie izteikta kāda vitamīna vai minerālvielas trūkuma vai deficīta var būt pārāk mazas, līdz ar to tie nebūs efektīvs veids, kā uzņemt iztrūkstošo uzturvielu.
03. Novembris, 2020