Bērnam ir paaugstināts holesterīna līmenis – cik nopietni tas ir?
Noteikti ne pieaugušajiem, ne bērniem paaugstinātu holesterīna līmeni nevajadzētu pieņemt kā pašsaprotamu un atstāt bez ievērības.
Kas ir holesterīns
Holesterīns pieder pie lipīdiem. Lipīdi savukārt ietver sevī taukus, vasku, eļļas, steroīdus. Holesterīns ir būtiska visu dzīvnieku (t. sk. cilvēka) šūnu membrānu sastāvdaļa un ir nepieciešams citu steroīdu sintēzei.
Jāatgādina, ka holesterīns ir tikai dzīvnieku izcelsmes produktos, augu eļļas to nesatur.
Holesterīns veidojas aknās no etiķskābes, bet to var veidot arī jebkura cita šūna. No kopējā holesterīna daudzuma tikai 10 % mēs uzņemam ar pārtiku, pārējo mūsu organisms sintēzē pats. Holesterīna sintēzi veicina ogļhidrātiem un taukiem bagāts uzturs, savukārt to kavē estrogēni un vairogdziedzera hormoni.
Vai holesterīns ir slikts
No holesterīna aknās veidojas žultsskābe, virsnieru garozas daļas hormoni, olnīcās, sēkliniekos un virsnierēs tiek sintezēti gan vīrišķie, gan sievišķie hormoni, no holesterīna ādā rodas arī D vitamīns. Līdz ar to holesterīns ir vitāli svarīga viela mūsu organismā, tas atbild par bērnu dzimumnobriešanu, jo, pateicoties tam, tiek sintezēti dzimumhormoni. Kas notiek, ja holesterīna ir par daudz, un kāpēc lielākoties cilvēki satraucas par to, ka organismā ir pārmērīgi augsts holesterīna līmenis?
Kā norāda “Rimi Bērniem” bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga, visbiežāk bērniem un pusaudžiem paaugstināts holesterīns nerada sūdzības vai izmaiņas organismā, taču tas var atstāt nopietnas sekas uz turpmāko dzīvi – paaugstinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, var būt apasiņošanas traucējumi orgāniem.
Kādas analīzes jāveic
Svarīgi zināt, ka ārsts, lai izvērtētu holesterīna līmeni organismā, nozīmēs veikt tauku vielmaiņas analīzi, ar kuru nosaka šādus parametrus:
- kopējais holesterīns;
- zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBL);
- augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABL);
- triglicerīdi (TG).
Kāpēc jānosaka šādi parametri? Ņemot vērā, ka holesterīns pieder pie lipīdiem un tie nešķīst ūdenī, lai pārnestu holesterīnu asinīs, ir nepieciešami palīgi, un tādi ir lipoproteīni – zema blīvuma, augsta blīvuma un pavisam maziņi hilomikroni, tāpēc asinīs nosaka šo vielu līmeni.
Vērts zināt!
- Bērniem līdz 2 gadu vecumam lipīdu līmeņa noteikšana nav indicēta (tikai atsevišķos gadījumos pēc ārsta nozīmējuma).
- No 2 līdz 8 gadu vecumam lipīdu līmeni iesaka pārbaudīt bērniem, kam ir negatīva anamnēze. Tas ietver sevī cukura diabētu, augstu asinsspiedienu, aptaukošanos, kā arī ģimenē ir augsts sirds asinsvadu slimību attīstības risks.
- No 9 līdz 11 gadu vecumam testēšana ir ieteicama.
- No 12 līdz 16 gadu vecumam analīzes jānodod, ja ir negatīva anamnēze, dažreiz holesterīna līmenis šajā vecumā var būt nedaudz izmainīts dzimumnobriešanas dēļ.
Ja analīzes parāda paaugstinātu holesterīnu
Ja bērnam, veicot asins analīzes, tiek noteikts paaugstināts holesterīna līmenis, tad pirmām kārtām jāprecizē, kāds tieši parametrs ir paaugstināts – ZBL, TG vai ABL. Ja holesterīns ir paaugstināts uz ABL rēķina, tad uzturā nekas nav jākoriģē, var turpināt ēst kā līdz šim, jo paaugstināts ABL rādītājs ir ar protektīvu iedarbību, tas pasargā tieši asinsvadus no aterosklerozes. Ja kopējais holesterīns ir paaugstināts uz ZBL vai TG rēķina, tad viennozīmīgi būtu jāpārskata ēšanas paradumi.
Neaizmirstiet par regulārām fiziskām aktivitātēm, jo tieši tas palīdz organismam “attīrīt” asinsvadus, mazinot holesterīna izgulsnēšanos uz asinsvadu virsmas. Katru dienu esiet fiziski aktīvi vismaz 60 minūtes, ideāli – 120 minūtes.
Uztura korekcijas – no kā izvairīties
Ja holesterīns ir paaugstināts, būtu svarīgi normalizēt svaru, jo aptaukošanās jeb pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā stimulēs paaugstinātu ZBL un TG sintēzi un to izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām. Otrkārt, svarīgi samazināt piesātināto tauku uzņemšanu (samazināt, ne izslēgt). Tie būtu treknie dzīvnieku produkti, piemēram, treknā sarkanā gaļa, pilnpiena produkti (sviests, saldais un skābais krējums, siers ar augstu tauku saturu), kokosriekstu eļļa. Tāpat vēlams samazināt ar vienkāršiem ogļhidrātiem (cukuriem) bagātu produktu lietošanu uzturā, piemēram, izslēgt no uztura saldinātus dzērienus, saldinātus piena produktus (lietot uzturā jogurtu bez piedevām, nevis jogurtu ar persiku garšu), konfektes, konditorejas izstrādājumus.
Izvairieties no mērcēm uz saldā krējuma vai kokosriekstu piena bāzes, nelietojiet uzturā majonēzi, tauku masas, margarīnu, gaļas izstrādājumus un citus pusfabrikātus, jo šādos produktos pievienoto tauku daudzums parasti ir ļoti augsts.
Vairāk šķiedrvielu un kustību
Ko labāk iekļaut uzturā, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs? Ieteicams uzturā lietot vairāk dārzeņu, pilngraudu produktu (jo tie satur vairāk šķiedrvielu, kas savukārt mazinās holesterīna uzsūkšanos), riekstus, sēklas un to eļļas, augu eļļas. Vēlams vairāk ēst zivis, šajā gadījumā var rekomendēt tās lietot vismaz divas reizes nedēļā, taču vērts pievērst uzmanību zivs pagatavošanas tehnoloģijai – to nevajadzētu gatavot panējumā un virsū ziest majonēzi. Ja zivis netiek lietotas, būtu jāapsver iespēja papildu uzņemt zivju eļļu. Iekļaujiet uzturā vairāk avokado, izmantojiet to, piemēram, sviesta vietā uz maizītēm. Sviestu var aizvietot ar svaigo sieru, tādējādi mazinot uzņemto piesātināto tauku saturu.
31. Janvāris, 2022