Bērnam pandēmijas laikā strauji pieaug svars. Kā rīkoties?
Kā rīkoties vecākiem situācijā, kad pandēmijas laiks ir veicinājis liekā svara strauju pieaugumu bērnu vidū, stāsta “Rimi Bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Kāda ir situācija Latvijā?
Latvijā vēl nav apkopotas statistikas par bērnu un pusaudžu svara izmaiņām, taču praksē (gan ikdienā strādājot Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Svara korekcijas programmā, gan pieņemot ambulatori) ļoti bieži izskan vecāku bažas – ja pirms pandēmijas bērna svars bija normāls vai nedaudz virs normas, tad mājsēdes laikā tas nācis klāt ļoti strauji. Nav reti tie gadījumi, kad gada griezumā bērna ķermeņa masa palielinājusies par vairāk nekā 10 kilogramiem, dažreiz cipari biedē un pārsteidz pat speciālistus – plus 15–20 un vairāk kilogramu gada laikā!
Svars nav tikai estētiska problēma
Protams, tik straujš svara pieaugums atstāj sekas ne tikai uz bērna vizuālo izskatu (piemēram, rodas strijas uz ādas, ķermenis kļūst masīvāks), bet attīstās arī fiziskās un garīgās veselības problēmas – parādās aizdusa, sāpes locītavās, pieaug asinsspiediens, aptaukojas iekšējie orgāni, rodas glikozes tolerances traucējumi. Tāpat arī pieaug augšanas temps, jo taukaudi ir hormonāli aktīvi, tie arī var veicināt agrīnu pubertāti. Bērnam var attīstīties kompleksi, viņš var kļūt nomākts, ieslēgties sevī.
Svarīgi!
Ja vecāki pamana, ka bērns strauji pieņemas svarā, ļoti svarīgi tam pievērst uzmanību uzreiz, nevis gaidīt brīdi, kad ķermeņa masa palielināsies par 10–20 kilogramiem. Pārskatiet bērna ikdienas režīmu, un, ja nepieciešams, vajadzētu vērsties pie speciālistiem pēc palīdzības.
Vai bērns aug garumā vai platumā?
Uzmanība jāpievērš situācijai, kad svara dinamika sāk apsteigt auguma dinamiku – piemēram, svarā bērns pieņemas par 1 kilogramu mēnesī, bet augumā neaug, un dažu mēnešu laikā dinamika neuzlabojas vai arī uz 5 kilogramiem svara bērns paaugas tikai par apmēram trim centimetriem 4–5 mēnešu laikā. Šādā gadījumā obligāti ir jāpārskata bērna fiziskās aktivitātes un ēšanas režīms. Ieteicams arī padomāt par miega režīmu, jo sabojāts miega režīms var ietekmēt gan apetīti, gan veicināt lielāku nogurumu un mazāku fizisko aktivitāti.
Ko pārskatīt uztura paradumos?
1. Piena produktu lietošana.
Lai gan uztura speciālisti un dietologi regulāri stāsta par saldināto piena produktu pārmērīgu lietošanu bērnu vidū un to negatīvo ietekmi uz bērna veselību, daudzi vecāki joprojām turpina iegādāties šos produktus savām atvasēm. Tomēr jāņem vērā, ka vienā mazā jogurtā cukura daudzums var sasniegt pat līdz 3–5 tējkarotēm cukura. Puišu vidū ļoti bieži uzturā pārmērīgi daudz tiek lietots piens, dažreiz šie apjomi ir milzīgi. Ja dienā izdzer vairāk nekā litru piena, papildus tiek uzņemtas 550 kilokalorijas, taču tikpat daudz kaloriju mēs varam uzņemt, apēdot pamatēdienu.
2. Saldinātie dzērieni.
Joprojām aktuāla problēma bērnu vidū ir saldināto dzērienu lietošana ikdienā. Sulas, kompoti, limonādes un ledus tējas – visi šie produkti ir ēdiens, nevis dzēriens, jo satur milzīgi daudz cukura, kas var provocēt straujāku svara pieaugumu.
3. Piemērots porciju lielums.
Arī porciju lielumi bieži vien neatbilst bērna vajadzībām. Nav retums, kad bērns var izēst tikpat lielu porciju kā pieaugušais cilvēks, kas strādā fizisku darbu, savukārt pusaudzis visu dienu galvenokārt pavada, sēžot pie galda.
30. Septembris, 2021