Kā atpazīt psihosomatiskos traucējumus bērniem?
Šāda veida situācijās var runāt par psihosomatiskiem traucējumiem, norāda “Rimi bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine. To pamatā ir somatizācija – neapzināts aizsardzības mehānisms, kura laikā emocionāls distress jeb nelabsajūta izpaužas fizisku simptomu veidā.
Kā rodas somatizācija
“Uz katru dzīves situāciju mēs reaģējam ar emocijām. Tām ir dažādas komponentes – fiziskā, kognitīvā (ko domājam) un subjektīvā (kā sajūtam),” uzskaita speciāliste. Ja bērns vēl nav iemācījies atšķirt vai viņam neļauj izjust kādu emociju, to izjūtot, psihe nobloķē kognitīvo un subjektīvo komponenti. Taču fiziskā turpina darboties. Tādējādi arī attīstās psihosomatiskie traucējumi.
Ja, piemēram, bērns ir dusmīgs, bet viņam liekas, ka dusmoties nedrīkst, jo vecāki pārmetīs, var teikt, ka sāk trūkt elpas, ka ir grūti elpot. Tāda fiziskā sajūta veidojas tāpēc, ka strādā dusmu fiziskā komponente.
Vēl der atcerēties, ka bērni, īpaši agrīnā vecumā, neprot atšķirt sajūtas – izsalkumu, karstumu, dusmas vai skumjas. Viss rada fizisku sajūtu, tādēļ, nepatīkamu izjūtu vai emociju pārņemti, viņi izrāda distresu.
Vēl viens psihosomatisko traucējumu cēlonis var būt, tā teikt, slimības ieguvums.
Bērns domā: ja es saslimšu, man nebūs jāiet uz dārziņu vai skolu, mani aprūpēs vecāki, būs pret mani mīļāki.
Tāpat bieži bērni saslimst stresa ietekmē. Uzsākot bērnudārza gaitas, mazais pārdzīvo šķiršanos no vecākiem. Tas savukārt ietekmē imūnsistēmu, līdz ar to bieži attīstās saaukstēšanās slimības. Bieži slimo arī bērni, kuru ikdiena ir pārsātināta ar pulciņiem, treniņnodarbībām un citām aktivitātēm.
Biežākās formas
- Dažāda veida sāpes (vēdersāpes, galvassāpes).
- Saaukstēšanās (protams, cēlonis ir bioloģisks – vīruss vai baktērija –, bet organisma imūno sistēmu novājina distress).
- Paaugstināta temperatūra.
- Dermatīti.
- Astma.
- Aizcietējumi.
- Nakts enurēze.
Agrāk tika pieļauts, ka katrs no šiem simptomiem ir atbildīgs par kādu no emocijām, piemēram, liecina par apspiestām dusmām. Taču mūsdienās šāds uzskats vairs nepastāv. Katrs cilvēks tomēr ir citāds.
Sāpes nav izdomātas
Vecākiem vispirms vajadzētu saprast – pat tad, ja bērns par veselības problēmām sūdzas psihosomatiska iemesla dēļ, simptomi nav izdomāti. Ja saka – sāp vēders vai galva, tad patiešām sāp.
Taču jādomā arī par to, kā uz sūdzībām reaģēt. Ja, piemēram, vecāks katru reizi, kad dēlam sāp vēders, rīkojas, it kā viņam būtu apendicīts, mazajam nav iespējas izšķirt: varbūt kādā reizē vēderu “sagriež” skumjas vai šķiršanās trauksme. Šādā veidā var attīstīties aleksitīmija – nespēja saprast un verbalizēt savas izjūtas.
Pieaugot šie pacienti bieži vēršas pie ārsta ar fiziskām sūdzībām, bet speciālists “neko nevar atrast”.
Gadās, ka vecāki jautājumus, kas attiecas uz bērnu audzināšanu, marginalizē. Vieni, izdzirdot par veselības traucējumiem, meklē tikai bioloģiskos cēloņus un par emocionālajiem iemesliem aizmirst, citi rīkojas pilnīgi pretēji – visās slimībās vaino tikai emocijas. Tā vietā ieteicams meklēt zelta vidusceļu – vispirms meklēt bioloģiskos cēloņus, bet prātā paturēt iespēju, ka veselības problēmas var rasties arī apspiestu emociju dēļ.
Kā atšķirt no slimības
Lai varētu noteikt, vai veselības problēmas radušās psihosomatisku vai fizisku cēloņu ietekmē, svarīgi zināt kontekstu. Ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un tur liela daļa mazuļu slimo ar vēdera vīrusu, tad pastāv liela varbūtība, ka par vēdersāpēm viņš sūdzas, jo notikusi inficēšanās ar vīrusu.
Tāpat var vērot, vai simptoms ir viens, izolēts, vai arī sūdzībām pievienojas vēl citi – caureja, paaugstināta temperatūra.
Ja bērnam ir tikai viens simptoms, piemēram, sāp galva, bet nav iesnu, klepus, temperatūras, tad pastāv liela iespēja, ka cēlonis ir psihosomatiskie traucējumi.
Simptomi, kuriem ir bioloģisks cēlonis, saglabāsies arī tad, ja tiks mainīta apkārtējā vide. Taču, ja temperatūra krītas, kolīdz bērnu pārved mājās no bērnudārza, un ceļas, kad viņu tur atkal aizved, iemesls, visticamāk, slēpies ārēji neizpaustās emocijās. Tas pats attiecas uz situācijām, kad sāp, piemēram, vēders, bērnu aicina kopā paspēlēties, un sāpes drīz vien pāriet.
Kad zvanīt mediķim
Noteikti vajadzētu atcerēties – ja bērns sūdzas par veselības problēmām, primāri nepieciešams sazināties ar mediķi. Šie simptomi var signalizēt par iekaisumu vai pat onkoloģisku saslimšanu. Tikai tad, kad fiziskie cēloņi izslēgti, var domāt par psihosomatiskiem traucējumiem.
Vēl ar ārstu vērts konsultēties, ja sūdzības atkārtojas regulāri un ilgākā laika posmā. Piemēram, ja bērns mēneša garumā katru reizi pirms treniņiem sūdzas par to, ka sāp kāja, vajadzētu pieteikt vizīti pie speciālista, lai izslēgtu patoloģisku saslimšanu.
Kā rīkoties?
- Strādā preventīvi. Lai bērns mācītos atšķirt, vai sāpes rodas fizisku vai emocionālu iemeslu dēļ, nepieciešams mācīt verbalizēt izjūtas. Novērs situācijas, kad bērns pārdzīvo lielu stresu, viņam iestājas emocionālā pārslodze.
- Paskaties uz sevi! Ir psihosomatiskās ģimenes, kur visiem sāp galva, un šādā gadījumā runā tikai par galvassāpēm, nevis to, kā jūtamies, ko pārdzīvojam.
- Izslēdz patoloģiju. Vispirms noskaidro, vai simptomu vai saslimšanas cēlonis nav bioloģisks. Reizēm tam var būt nepieciešama vismaz ģimenes ārsta konsultācija.
- Ļauj emocijām būt! Mēģini noteikt, kuru emociju viņš nepauž, un iemāci to izrādīt un apzināti izdzīvot. Visbiežāk problēmas rodas tāpēc, ka pieaugušie mudina bērnu neraudāt vai neskumt. Māci sabiedrībā uzvesties pieņemami, bet nekritizē.
- Apmeklē terapeitu. Bērniem vislabāk palīdzēs smilšu terapija. Taču der paturēt prātā – ģimene sākas ar vecākiem. Ja bērns bieži somatizē, psihoterapija vispirms būtu vēlama mammai un tētim, tikai pēc tam – bērnam. Vispirms pieaugušajiem jāapgūst prasmes, kā atpazīt emocijas, lai to varētu palīdzēt apgūt dēlam vai meitai.
15. Jūnijs, 2022