Praktiski padomi, kā stiprināt bērna imunitāti ziemas izskaņā
Bieži, novērojot šādu ainu, vecāku pirmā doma ir – bērnam kritusies imunitāte! Speciāliste uzsver, ka vecākiem noteikti nevajadzētu katru atvases nogurumu vai zilos riņķus zem acīm uzreiz tulkot kā imunitātes pazemināšanos. Noteikti nebūs tā, ka obligāti visiem bērniem ziemas izskaņā būs pazeminājusies imunitāte. Tas, vai imunitāte ir augsta vai zema, pirmkārt, būs atkarīgs no paša bērna, bet, otrkārt, – no ārējiem apstākļiem. Tāpat vecākiem ir jāatceras, ka bērniem līdz 3–6 gadu vecumam vēl nav nostiprinājusies imunitāte, līdz ar to ir pašsaprotams, ka viņi šajā vecumā slimos biežāk par pieaugušajiem.
Kas pazemina bērna imunitāti
- Bērna emocionālais stāvoklis. Ir bērni, kas ļoti emocionāli reaģē uz ikdienas notikumiem, un tas var ietekmēt arī viņu imunitāti. Priecīgs un ar dzīvi apmierināts bērns noteikti spēs labāk pretoties vīrusiem.
- Bērna slodze. Daudz pulciņu, pārbaudes darbi un projekti, ko skolēns veic skolā un ārpus tās, var radīt lielu slodzi nervu sistēmai, kas var atstāt iespaidu uz viņa emocionālo stāvokli un pavājināt organisma pretošanās spēju. Tāpat nepietiekamas fiziskās aktivitātes var mazināt bērna imunitāti.
- Hroniskas slimības. Ja bērnam ir kāda hroniska kaite un ilgstoši tiek lietoti spēcīgi medikamenti, tad ir risks, ka mazais cilvēks būs uzņēmīgāks pret apkārtējās vides vīrusiem un mikrobiem.
- Priekšlaikus dzimušajiem arī mēdz būt pazemināta imunitāte, tomēr tas, cik ilgi tas atstās iespaidu uz bērnu, ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Bieži priekšlaikus dzimušie bērni divu gadu vecumā jau ir panākuši savus vienaudžus attīstībā un izturībā.
- Nepilnvērtīgs un nepietiekams uzturs, piesārņota vide, vecāku kaitīgie ieradumi (piemēram, smēķēšana).
Ja bērns labi guļ, labi ēd, ir priecīgs un apmierināts ar dzīvi, viss ir kārtībā
Kas liecina, ka bērna imunitāte ir pazemināta
To, vai bērnam tiešām ir pazemināta imunitāte, visprecīzāk noteiks ārsts, veicot diagnostiku. Visbiežāk, ja bērns labi guļ, labi ēd, ir priecīgs un apmierināts ar dzīvi, viss ir kārtībā. Taču ir dažas pazīmes, kam vecākiem vajadzētu pievērst uzmanību:
- bērnam ir regulārs nogurums;
- ilgstoši pazemināta apetīte;
- biežas smagas slimošanas, kas beidzas ar antibiotiku lietošanu (vienkārši iesnas pat arī desmit reižu gadā netiek uzskatītas par imunitātes samazināšanos);
- pārslimoti vismaz divi plaušu karsoņi vai četri vidusauss iekaisumi gadā;
- recidivējoši stomatīti;
- atkārtoti dziļi ādas un zemādas sastrutojumi;
- limfmezglu strutaini iekaisumi.
Praktiski ieteikumi bērna imunitātes paaugstināšanai:
- svaigs gaiss – uzturēties tajā jo biežāk, jo labāk. Ideāli ir ik dienu pavadīt divas trīs stundas svaigā gaisā. Pastaigas pilsētā arī var uzskatīt par uzturēšanos svaigā gaisā, tomēr ir jācenšas brīvdienās ieplānot aktīvu laika pavadīšanu svaigā gaisā ārpus pilsētas;
Marts ir īstais laiks likt lietā saldētās ogas un zaļumus un pagatavot spēcinošus smūtijus
- veselīga klimata uzturēšana telpās – jāraugās, lai telpā ir atbilstošs gaisa mitrums un nav pārlieku karsts. Par šo reizēm tiek aizmirsts, taču tas ir ļoti svarīgi, lai uzturētu veselīgu mitruma līmeni deguna gļotādai, lai tā pilnvērtīgi spētu veikt aizsargfunkciju;
- veselīgs un pietiekams miegs – lai nodrošinātu labāku nakts un dienas atpūtu, nepieciešams samērot laiku aktivitātēm un mieram, pieturēties pie dienas režīma. Pirms gulētiešanas nepieciešams izvēdināt telpas, gulēšanai izvēlēties apmēram 19 0C grādu istabas temperatūru;
- bagātināta ēdienkarte – marts ir īstais laiks likt lietā saldētās ogas un zaļumus un pagatavot spēcinošus smūtijus, lai dažādotu ikdienas ēdienkarti. Noderēs viss svaigais, kas garšo bērnam, – saldētās ogas, tikko izaudzēti zaļumi un dīgsti;
Vairāk dzīvot ar prieku – tas stiprinās kā pieaugušos, tā bērnus!
- fitocīdus saturošu augu lietošana – sīpoli un ķiploki. Ja bērns ir ar mieru, šie augi labi papildina uzturu, tikai jāatceras, ka svaigā veidā tie būs par smagu bērnam un var radīt kuņģa diskomfortu. Fitocīdiem piemīt spēja cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, tāpēc ir noderīgi arī sagriezt ķiploku šķēlītēs un izvietot telpā, lai samazinātu vīrusu izplatīšanās risku;
- citu organismu stiprinošu līdzekļu lietošana – medus, smiltsērkšķi, priežu čiekuru sīrups, bišu produkti (ziedputekšņi, bišu maize). Jālieto tas, kas ģimenei ir pieejams un kas bērniem garšo, kā arī jāvēro alerģiskās reakcijas. Noteikti nevajag bērnam spiest kaut ko ēst tikai tāpēc, ka tas ir veselīgs. Tas izsauks pretestību un nesniegs vēlamo efektu;
- tāpat speciāliste iesaka vairāk dzīvot ar prieku – tas stiprinās kā pieaugušos, tā bērnus!
Vai ziemas beigās jālieto multivitamīni
Speciāliste noteikti neiesaka visiem tāpēc, ka ir pienācis marts, sākt lietot multivitamīnus. “Ja nav sūdzību, bērns jūtas labi un viņam ir plaša ēdienkarte, viņš pietiekami daudz dzer, nez vai būs nepieciešams izmantot multivitamīnus. Parasti es rekomendēju lietot tikai tos vitamīnus vai minerālvielas, par kuru trūkumu kaut kas liecina vai uz to norāda,” stāsta pediatre. Piemēram, ja bērns daudz ko neēd (gaļu, pākšaugus) vai maz uzturas svaigā gaisā un viņam ir liela fiziskā slodze, ir vērts domāt par D3 vitamīna, varbūt arī dabisko dzelzi saturošo uztura bagātinātāju papildus lietošanu. Intensīvos augšanas periodos vai laikā, kad mainās zobi, var pievērst uzmanību kalcija un D3 vitamīna daudzumam organismā. Ādas problēmu gadījumā var domāt par zivju eļļas vai B grupas vitamīnu papildus lietošanu. Ja ir liela emocionālā slodze, ir vērts apsvērt magnija papildus uzņemšanu, tomēr par visām šim situācijām ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Eksperte uzsver, ka multivitamīni var būt kā papildu uztura bagātinātājs, ja nav visai daudzveidīga ēdienkarte, tikai jāatceras, ka lielus vitamīnu trūkumus tie nespēs kompensēt.
05. Marts, 2020