Veselīgam dzīvesveidam

Vasarā – basām kājām! Jo vairāk, jo labāk

Vai zini, kāpēc mazi bērni grib skraidelēt basām kājām? Jo viņi klausa saviem dabas dotajiem instinktiem, kas pasaka priekšā, ko viņa organismam – veselībai un labsajūtai – vajag visvairāk. Fitnesa treneris un Rimi Bērniem eksperts Kārlis Birmanis un Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča vienprātīgi uzsver – basām kājām ir jāstaigā gan lieliem, gan pavisam maziņiem.

“Tas ir veselīgi un dabiski, jo pēc dabas likumiem cilvēkiem apavi nav vajadzīgi. Tie ir mākslīgi izdomāti tad, kad sāka attīstīties civilizācija un vajadzēja sākt domāt par pēdu aizsardzību, lai tās netraumētu. Vēlāk apavu valkāšana pārvērtās arī par modes lietu,” norāda Jekaterina Bovtramoviča.

Kārlis Birmanis piebilst: “Pēda ir jālieto tieši tāpat kā jebkuras citas locītavas, turklāt staigāšana, skriešana, lēkšana un viss cits, ko veicam vertikālā pozā, stiprina arī mūsu kaulus. Tie stiprinās ar augstāku blīvumu, bet mazkustībā šis process netiek veicināts. Tāpēc bērniem ir ļoti daudz jādzīvojas pa āru, jāskrien, jālec.”

Reāli ieguvumi

Abi speciālisti uzsver – nav labāka veida, kā ļaut pēdai attīstīties un palikt veselai par staigāšanu basām kājām. Nav smādējami arī šobrīd arvien plašāk pieejamie “barefoot” jeb baskāju apavi, kuriem ir plāna zole, nav papēžu, amortizācijas un supinatoru. “Ja ikdienā valkājam mīkstus apavus un vēl ieliekam ērtībām speciālās pēdiņas, mūsu ķermenis un īpaši pēdas pie tiem pierod un zaudē savu dabisko funkciju – spēju amortizēt,” saka Kārlis Birmanis un piebilst: “Kāpēc organismam audzēt kaulaudus, saistaudus, ja to var nedarīt? Man kā trenerim vienmēr ir ieteikums – paļauties uz paša ķermeni, nevis uz ārējiem apstākļiem, un apavi pieder pie tiem.” Eksperts arī uzsver, ka svarīga ir ikdienas regularitāte. Reizi nedēļā trīs stundu pastaiga pa mežu ir labi, bet daudz lielāks ieguvums būs, ja papildus tai katru dienu dosies pastaigā gan no rīta, gan vakarā.

Baskājis bērns

Tiklīdz bērniņš sācis staigāt (pats, nevis ir stimulēts, staidzinot vai kā citādi!), mazajam iespējami vairāk jāļauj dzīvoties basām kājām – protams, novērtējot, vai virsma ir bērnam droša. Jekaterina Bovtramoviča norāda: “Skatāmies, vai bērniņš nevar savainoties ar stikliem, asiem zariem un citiem priekšmetiem. Arī pa mežu nevajadzētu staigāt basām kājām, jo pastāv liela varbūtība sastapt kādu čūsku, ērces un citus kukaiņus, kas var iekost. Bērna āda vēl ir ļoti maiga, turklāt nav zināms, vai mazajam neradīsies alerģiska reakcija uz kodumiem.” Speciāliste norāda, ka staigāšanai ar basām pēdām būs piemērotas smiltas, noapaļoti akmentiņi, īsa zālīte, arī asfalts un citi ceļa segumi pie mājas: “Tas viss trenēs mazajam līdzsvara sajūtu un pēdu, potīšu stabilitāti.”

Padoms! Tāpat kā citas lietas, arī staigāt basām kājām jāsāk pakāpeniski, palielinot slodzi pamazām.

Vai baskāji ir pasargāti no plakanās pēdas?

Gan jā, gan nē, jo teju vienmēr plakanās pēdas veidošanās saistāma ar iedzimtību – ja kādam no vecākiem tāda ir, pastāv liela iespējamība, ka arī bērnam būs plakanā pēda. Taču staigāšana basām kājām jebkurā gadījumā trenē pēdu muskuļus un attīsta pēdu velvi. Tikai tad gan ir svarīgi staigāt nevis tikai pa gludu virsmu – istabas grīdu u. tml., bet arī pa akmentiņiem, čiekuriem, smiltīm, lai pēdai lielāka slodze. Der gan atcerēties, ka visiem zīdaiņiem pēda ir plakana, un tā ir norma mazuļiem līdz 2–5 gadu vecumam, skaidro Rimi Bērniem eksperte.

Labumi, ko gūstam no staigāšanas basām kājām

Pēdai saskaroties ar virsmu, tiek trenēts gan līdzsvars, gan dažādi receptori, tāpēc ļoti ieteicams staigāt pa dažādas struktūras virsmām – piemēram, pa čiekuriem, akmentiņiem, smiltīm.
Pēdā ir 26 kauli, kas palīdz locītavām veikt sarežģītas kustības. Ja ir problēmas ar pēdu veselību (plakanā pēda u. c.), speciālista ieteiktie ortopēdiskie apavi var būt tikai palīgi veselības atgūšanā. Gluži tāpat kā medikamenti, kurus lietojam tikai līdz brīdim, kamēr kļūstam veseli. Pamatā ir pašu pēdu treniņš – staigāšana basām kājām pa dažādām virsmām.
Staigājot basām kājām, tiek nodarbināti arī citkārt ne tik aktīvie muskuļi, kas atbild tieši par līdzsvara un balsta funkcijām.
Uzlabojas asinsrite kājās, kas savukārt ir laba profilakse pret varikozām vēnām.
Samazinās risks tikt pie izvirzītā kauliņa blakus īkšķim. Tas sagādā sāpes un ir raksturīgs tieši sievietēm, kuras bieži valkā šauras kurpes.
Baskājiem noteikti ir labāka stāja, jo apavi, īpaši augstpapēžu kurpes, maina ķermeņa dabisko pozu. Tas savukārt rezultējas ar dažādām problēmām, tostarp saspringumu muguras, plecu un kakla daļā, kas ir itin biežs galvassāpju iemesls.