Mazāk izniekotas pārtikas ir lielāks labums planētai

Tā kā miljoniem cilvēku pasaulē tikai ar pūlēm ir iespējams sagādāt sev nepieciešamo pārtiku, tad fakts, ka miljoniem tonnu pārtikas katru gadu tiek izmests atkritumos, ir vienkārši pārsteidzošs. Pārtikas atkritumi ir arī sociālās vienlīdzības problēma, jo tieši valstīs ar augstākiem ienākumiem iedzīvotāji izmet atkritumos pilnībā derīgu pārtiku, kamēr valstīs ar zemākiem ienākumiMem ļaudis cieš no pārtikas trūkuma. Īstenībā šāda nevienlīdzība nav tikai globāls jautājums, jo katrā valstī mājo pietiekami daudz cilvēku, kas nevar atļauties paēst kārtīgu maltīti, kamēr citi sapērkas par daudz un ļauj pārtikai sabojāties.

Katrs devītais planētas iedzīvotājs cieš no nepietiekama uztura. Vairums cilvēku, kas ir pastāvīgā badā, dzīvo valstīs ar zemākiem ienākumiem, pārsvarā Āfrikā un Āzijā. Iedzīvotāju skaita un viņu vajadzību palielināšanās klimata pārmaiņu un augošās resursu konkurences fonā pārtikas situāciju tikai saasina.

Līdztekus nevienlīdzīgajai sadalei liels daudzums mūsu pārtikas tiek saražots tādās valstīs, kur cilvēkiem nav pietiekami, ko ēst. Piemēram, lielākā daļa zaļo pupiņu Eiropas tirgum tiek audzētas Kenijā – valstī, kur trūkst ūdens un cilvēkiem jākonkurē par to, lai apūdeņotu pupiņu platības vai izmantotu ūdeni citām vajadzībām. Sevišķi bēdīgi ir apzināties, ka vērtīgais ūdens tiek izniekots, jo mēs izmetam pārtiku atkritumos.

Valstīs ar augstākiem ienākumiem dzīvo tikai apmēram 15 % pasaules iedzīvotāju. Taču tajās tiek izšķiests ļoti daudz pārtikas un resursu, kas tiek ražoti valstīs ar zemākiem ienākumiem.

Noskaidro, kā vēl vari samazināt pārtikas atkritumus

Uzzināt vairāk

Informācija no pārtikas atkritumu mazināšanas rokasgrāmatas “Ar cieņu pret pārtiku”, kas izveidota projektā “Ar cieņu par pārtiku: Globālā pieeja pārtikas atkritumu mazināšanai neformālā izglītībā” (СSO-LA/2017/388-342). Ar pilno rokasgrāmatas versiju iespējams iepazīties organizācijas Zaļā Brīvība mājaslapā.